Kur palikuši regulārie militārie apvērsumi Āfrikas valstīs? (4)

Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Āfrikā notikuši kopumā 204 apvērsumi – gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi, liecina ASV politikas zinātnieku Džonatana Pauela un Kleitona Taina apkopotie dati.

Saskaņā ar definīciju, apvērsums ir pēkšņa atklātas un nelikumīgas darbības valstī, ko īsteno militārās vai civilās struktūras, ar mērķi gāzt esošo valdību un pārņemt varu.

Tomēr apvērsuma definīcija iepriekš daudz reižu tikusi apstrīdēta, apvērsuma veicējiem ļoti bieži noliedzot, ka viņi veic apvērsumu.

“Apvērsumu veicēji gandrīz vienmēr noliedz, ka viņu rīcība ir apvērsums, kas viņu rīcībai atņem jebkādu likumību,” norāda Pauels.

Viens no nesenākiem šādiem gadījumiem ir notikumi Zimbabvē 2017.gadā. Toreiz ar armijas līdzdalību tika pielikts punkts prezidenta Roberta Mugabes 37 gadus ilgušajai valdīšanai valstī.

Viena no toreizējām augstākajām Zimbabves bruņoto spēku amatpersonām televīzijas tiešraidē noliedza, ka armijas rīcība būtu uzskatāma par apvērsumu.

Pauels un Tains par veiksmīgu apvērsumu uzskata tādu, kas ildzis ilgāk par septiņām dienām.

Saskaņā ar šo metodoloģiju, Āfrikā kopš 20. gadsimta vidus bijuši 104 neveiksmīgi un 100 veiksmīgi apvērsumi.

Visražīgākā šajā ziņā bijusi Sudāna – tajā kopš 1952. gada notikuši 14 apvērsumi.

Burundi šajā laikā bijuši 11 apvērsumi, Ganā un Sjerraleonē – pa desmit, bet Komorās – deviņi.

Tikmēr Burkinafaso, Gvinejā-Bisava, Beninā un Nigērijā kopš pagājušā gadsimta vidus notikuši astoņi apvērsumi.

Visvairāk veiksmīgu apvērsumu bijis Burkinafaso – septiņi.

Militārie apvērsumi Āfrikā bija ļoti izplatīti – periodā no 1960. līdz 2000. gadam Āfrikā katru desmitgadi notika 39 līdz 42 apvērsumi.

Savukārt šajā gadsimtā apvērsumu skaits kontinentā būtiski samazinājies.

Šā gadsimta pirmajā desmitgadē Āfrikā notika vien 22 apvērsumi, bet otrajā desmitgadē līdz šim fiksēti 16 apvērsumi.

Lielais apvērsumu skaits pagājušajā gadsimtā otrajā pusē nav uzskatāms par pārsteigumu, ņemot vērā nestabilitāti, kas Āfrikas valstīs izveidojās pēc tam, kad tās bija ieguvušas neatkarību.

Eksperti uzsver, ka Āfrikā regulāri sastopami apstākļi, kas raksturīgi apvērsumiem, piemēram, slikta ekonomiskā situācija un nabadzība.

Kad kādā valstī notiek apvērsums, tas arī bieži rada augsni nākamajam apvērsumam.

Āfrikai arī vēsturiski vairāk raksturīgi tas, ka armijām bijusi daudz aktīvāka loma gan varas maiņās, gan dažādos iekšzemes jautājumos un drošības garantēšanā.

Visā pasaulē kopš piecdesmitajiem gadiem notikuši 475 apvērsumi – tas nozīmē, ka šajā rādītājā Āfrika ir pārliecinoša līdere.

Apvērsumu ziņā otrs “ražīgākais” kontinents ir Dienvidamerika, kur notikuši 95 apvērsumi, 40 no kuriem bija veiksmīgi.

Pēdējais apvērsums Dienvidamerikā bija neveiksmīgais 2002.gada apvērsums pret Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa režīmu.

Pauels un Tains norāda apvērsumu skaita samazināšanās pasaulē lielā mērā skaidrojama ar Aukstā kara beigām, kā arī starptautiskās sabiedrības vēlmi vērst sankcijas pret valstīm, kurās notiek apvērsumi.