/nginx/o/2019/01/11/11707518t1hf40f.jpg)
2018. gada 16. jūnijā kosmosā notika pārsteidzoši spilgta eksplozija, kuras sekas debesīs varēja redzēt vairākas nedēļas. Mistiskais sprādziens norisinājās 200 miljonus gaismas gadu lielā attālumā un bija tik spožs kā teju 100 supernovas. Astronomi šim sprādzienam beidzot iedevuši vārdu - "Govs".
Jau pašā sprādziena laikā zinātniekiem bija skaidrs, ka "Govs" nav vienkārša supernova. Tagad, pēc vairākus mēnešus ilgiem pētījumiem, zinātnieki domā, ka šis sprādziens bija vai nu melnā cauruma, vai neitronu zvaigznes dzimšana. Ja tā, tad šī bija pirmā reize, kad iespējams kaut ko tādu novērot.
"Teorētiski mēs zinām, ka melnie caurumi un neitronu zvaigznes veidojas pēc tam, kad iet bojā parastā zvaigzne, tomēr tas nekad nav bijis novērots," preses relīzē stāstīja gaidāmā pētījuma autore Rafaella Marguti.
Mirušo zvaigžņu noslēpumi
Pēc sprādziena Marguti apmeklēja vairākas observatorijas, lai fenomenu varētu novērot un nofotografēt no dažādiem leņķiem. Vēlāk, izpētot fotogrāfijas, astronomu komanda secināja, ka nekad iepriekš nekas tāds kosmosā nav novērots.
"Govs" sprādziens norisinājās ļoti ātri. Pēc pēkšņā uzplaiksnījuma 16 dienu laikā tas izplēnēja, izdalot ūdeņraža un hēlija daļiņas. Kā skaidro zinātnieki, viss process esot norisinājies daudz ātrāk nekā parasta zvaigznes eksplozija, kas var aizņemt pat vairākus gadus.
Par laimi, kad sprādziens jau bija izplēnējis, astronomiem pavērās labs skats uz - kā astronomi to sauc - "centrālo dzinēju". Kaut kas masīvs no iekšpuses uzkarsēja un satricināja sprādziena zonu, liekot radiācijai izplūst no tās centra vēl vairākus mēnešus pēc sprādziena.
Ja astronomiem ir taisnība, tad "Govs" ir pirmā novērotā melnā cauruma vai neitronu zvaigznes dzimšana. Turklāt tā notikusi relatīvi tuvu Zemei.
