Analītiķi brīdina: "Dzelteno vestu" protesti var nopietni ietekmēt visu eirozonu

FOTO: Reuters / Scanpix

Francijas “dzelteno vestu” protesti var kļūt par pagrieziena punktu eirozonā. Ja arvien vairāk valstis aizņemsies, lai palielinātu sociālos tēriņus, tas uzliks papildu slogu parādu tirgum. Līdz ar to visā eirozonā var rasties sarežģījumi, un pat valūtas kursa kritums, vēsta aģentūra “Reuters”.

Lai uzlabotu dzīves apstākļus saviem pilsoņiem, atsevišķas valdības ir palielinājušas sociālos budžetus. Ja tas netiktu darīts, pie varas esošajiem politiķiem būtu (un ir) jāsaskaras ar izaicinājumiem, ko jau maijā gaidāmajās Eiropas parlamenta vēlēšanās sagādās populistiskie spēki.

Tomēr, ja kāda no valdībām lems par labu sociālo budžetu palielināšanai, skarot obligāciju tirgus, tas var radīt bažas par dalībvalstu ilgtermiņa izaugsmi un spēju atmaksāt parādus. Pieaugot bažām, Eiropas Centrālā banka varētu celt pamata procentu likmes.

Šīs situācijas sakne meklējama Francijā, kur cilvēki jau vairākus mēnešus, tērpušies koši dzeltenās vestēs protestē pret prezidenta Emanuela Makrona ekonomikas politiku. Atbildot uz protestiem, Makrons solīja palielināt minimālo algu, kā arī samazināt nodokļus. Šādi solījumi Francijai izmaksās papildus 8-10 miljardus eiro.

Spānija un Itālija pagaidām vēl koriģē savus izdevumu plānus šim gadam, un arī Vācija pārskata savu konservatīvo fiskālo politiku. Ieguldot vairāk naudas sociālajos budžetos, daudzām dalībvalstīm varētu veidoties jauni ārējie parādi.

Piemēram, negaidītie tēriņi Francijā veidos budžeta deficītu, kas lielāks par Eiropas Savienības noteiktajiem trīs procentiem. Tikmēr Itālijas budžeta deficīts būs mērāms 2,04% procentos, kas ir ievērojami augstāks nekā citus gadus.

Ekonomisti prognozē, ka šādi palielinot izdevumus, var pieaugt eirozonas valstu kopējais budžeta deficīts.

Ekonomisti pauž satraukumu, ka lielajām eirozonas ekonomikām strauji palielinot sociālos tēriņus, tas var radīt precedentu, kad arī mazākas ekonomikas pēkšņi paziņo par jauniem izdevumiem sociālajā jomā.

Paredzams, ka cīņā pret neizpildāmiem populistu solījumiem, vairākas valdības varētu veltīt miljardus eiro, lai palielinātu sociālos budžetus, tādējādi palielinot savus ārējos parādus.

“Atkāpšanās no stingras fiskālās politikas iedrošinās populistu spēkus visā Eiropā, it īpaši kontinenta dienvidos, kur tas jau ir noticis. Itālijā jau ir pieņemti lēmumi, kas neatbilst Eiropas Savienības prasībām,” norāda “Amundi” ekonomists Tristans Perjē.

Valstu ieslīgšana parādu jūgā var iezīmēt lēnāku ekonomikas izaugsmi. “Goldman Sachs” analītiķi prognozē, ka fiskālo pārmaiņu dēļ eirozonas kopējā ekonomiskā izaugsme šogad būs vien 0,4%, un pastāv neliels risks, ka var kristies eiro vērtība.

“Ja fiskālā ekspansija ir produktīvu mērķu vārdā, tad nekas slikts tas nav. Tomēr tai ir vajadzīgi ilgtermiņa risinājumi. Problēma ir tā, ka tādu eiro zonas valstīm nav, un mums jāuztraucas, ka īstermiņa ieguvumu vārdā valstis var iekulties dziļos parādos,”

secina “JP Morgan” stratēģiste Karena Vorda.

Iepriekš vēstīts, ka protestējot pret Makrona piekopto politiku Francijā jau deviņas nedēļas notiek plašas protesta akcijas. Līdzīgas protesta akcijas notikušas arī citās valstīs, piemēram, Beļģijā.

Uz augšu