Latvijas sabiedrībā valda kāds paradokss saistībā ar nākotnes pensijām (21)

Pētījumā noskaidrots, ka 70% aptaujātie cilvēki atzinuši, ka viņus interesē nākotnes pensija, taču 73% pētījuma dalībnieku nekad nav pārbaudījuši savu pensijas uzkrājumu.

“CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norāda, ka par to, kam uzticēt savas pensijas pārvaldīšanu, jāsāk domāt, jau sākot pirmās darba gaitas.

“Ja šis lēmums netiek izdarīts, jaunietis automātiski tiek ieskaitīts kādā no konservatīvajiem pensiju plāniem, kas ievērojami samazina iespējamos ieguvumus nākotnes pensijai. Parasti līdz 50 gadiem vērtīgāk būtu izvēlēties aktīvo pensiju plānu, bet, tuvojoties pensijas vecumam, jāizvēlas konservatīvais,” skaidro Purgailis.

Savukārt socioloģijas doktorants Andris Saulītis piedāvā mainīt pastāvošo kārtību, kas nosaka, cik bieži iedzīvotājam aktīvi jāizvēlas pensiju plāna pārvaldnieks, jo pašlaik tas jāizdara tikai vienu reizi dzīvē, sākot darba attiecības.

Vēl viens stereotips, kas noskaidrots pētījumā, ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka pensiju fondos nekas nav uzkrājies, tāpēc par to nav vērts domāt, un to ietekmē neticība Latvijas pensiju sistēmai.

“Nav ticības pensiju sistēmai, un iepriekšējās paaudzes saņemtās mazās pensijas liek domāt, ka arī nākotnē nekas labāks nevar būt. Tomēr jāsaka, ka ekonomiski aktīvam cilvēkam 35 gadu vecumā pensiju 2. līmenī pašlaik ir uzkrāti vidēji no 4000 līdz 6000 eiro. Turklāt atkarībā no izvēlētā pensiju pārvaldītāja un pensiju plāna ienesīguma nākotnes pensijas apmērs var mainīties pat par pāris desmitiem eiro mēnesī,” norāda Purgailis.

Saulītis norāda, ka uz valsts pensiju sistēmu paļaujas tikai puse iedzīvotāju.

“Kaut gan trešdaļa aptaujāto plāno veikt uzkrājumus bankā, to sākuši darīt vien 20% iedzīvotāju. Tas ir kārtējais pierādījums tam, kā mums patīk atlikt nepatīkamus lēmumus, piemēram, atlikt naudu iekrājumiem, kas īstermiņā neko nemaina, bet ir ar lielu ietekmi vecumdienās,” saka Saulītis.

Vēl pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata pensiju sistēmu par pārāk sarežģītu. Tomēr tā vis nav - pensijas plāna pārvaldnieku var mainīt reizi gadā, apmeklējot portālu “latvija.lv” vai jebkuru VSAA nodaļu. Aptaujas dati liecina, ka 60% iedzīvotāju nav zinājuši par šādu iespēju. “Jāpiekrīt, ka orientēties pensiju sistēmā var būt sarežģīti, tomēr tas nemazina satraukumu par to, ka 62% iedzīvotāju neizprot pensiju sistēmu. Līdz ar to nav izpratnes arī par to, ka 1. un 2. pensiju līmenis nodrošinās ne vairāk kā pusi no pirmspensionēšanās ienākumu apmēra un ir nepieciešams veidot uzkrājumu arī pensiju 3. līmenī vai arī cita veida uzkrājumus,” secina Purgailis.

Šādai situācijai risinājumu, iespējams, sniegtu uzlabota datu apmaiņa starp valsti un finanšu institūcijām, katram iedzīvotājam sniedzot iespēju apskatīt pensijas uzkrājumu arī savā internetbankā vai mobilajā lietotnē.