Pensiju fondi aizvadītajā gadā strādājuši ar zaudējumiem: vissliktākajā situācijā tie, kas pensionējas tagad

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pagājušais gads 2.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam bija ļoti bēdīgs. Banku pārvaldītie pensiju plāni strādāja ar mīnusiem un sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, svētdien vēsta raidījuma "Nekā personīga".

Raidījums vēsta, ka visvairāk cieta aktīvie pensiju plāni, kas iedzīvotāju maksājumus iegulda pasaules uzņēmumu akcijās un  valstu obligācijās.  Lielākais neveiksminieks ir  PNB bankas, iepriekš Norvik, fonda plāns Gauja.

Mūsu ieguldījumi pārsvarā ir veikti Eiropas uzņēmumu akcijās, un tieši Eiropas uzņēmumu akcijas cieta visvairāk. Tirgi attīstās viļņveidīgi, aug un krīt, un tas parādās mūsu plānu rezultātos un arī citu fondu pārvaldnieku rezultātos, un no tā mēs nevaram izvairīties, saka PNB Asset Management valdes loceklis Ģirts Veģeris.

Krietni zaudējumi arī SEB bankas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pensiju plāniem. Populārākais SEB aktīvais plāns pazaudējis septiņus procentus.

Galvenais vaininieks akciju cenu kritumam ir ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa pieteiktie tirdzniecības kari Ķīnai un draudēšana ar tarifiem pārējiem radīja neticību uzņēmumu spējai pelnīt. Tāpat pie vainas esot politiskā nestabilitāte Eiropā, piemēram, dzelteno vestu protesti Parīzē, kā arī naftas cenu kritums. Arī šo gadu eksperti nesola spožu.

Vissliktākajā situācijā ir tie pāris tūkstoši sirmgalvju, kam pensionēšanās vecums ir pienācis tagad – decembrī un janvārī. Viņi var izvēlēties saņemt vecuma pensiju, bet 2. līmeni neaiztikt, cerot, ka akciju tirgus atdzīvosies.

Ar katru gadu aizvien vairāk pensiju otrā līmeņa dalībnieku pensionējās. Pagājušajā gadā tie bija aptuveni 15 tūkstoši dalībnieku, kas izvēlējās izmantot 2. līmeņa kapitālu, vēsta raidījums.

Pensiju fondi ir strādājuši ar mīnusa zīmi. Cilvēki tagad ir diezgan neapskaužamā situācijā.

Ir iespēja cilvēkiem atlikt otrā līmeņa kapitāla izmantošanu, ko daudzi arī dara. 

Statistikas dati par uzkrājumiem nav diez cik iepriecinoši.  Vidējā pensija personām, kas 2001.gadā izlēma piedalīties arī otrajā pensiju līmenī, tagad ir 307 eiro un sešdesmit centi. No tiem pensiju otrais līmenis ir devis 9 eiro un 68 centus. Mazāk nekā trešā daļa no viņiem uzkrājuši vairāk nekā 3000 eiro, kas dod 15 un vairāk eiro piemaksu.   Pēc šiem datiem gan nedrīkst vērtēt pensiju sistēmu, jo tā plānota, ka īstais labums var būt tikai tiem 2. līmeņa dalībniekiem, par kuriem fondos  maksāts vismaz 30 gadus. 

Lielākās ieguvējas no otrā pensiju līmeņa līdz šim ir bijušas bankas. Pat ja pensiju kapitāls ir cietis zaudējumus, fonda pārvaldnieku ienākumi no tā būtiski necieš un miljonu peļņa ir garantēta.

Visos pensiju plānos kopā ir uzkrāti 3,7 miljardi eiro. Šis skaitlis īpaši strauji aug pēdējos gados līdz ar minimālās algas celšanu. Pērn no sociālā nodokļa maksājumiem tas papildināts ar 530 miljoniem. Ļoti dāsnas komisijas saņēmuši arī kapitāla apsaimniekotāji. Pat divus procentus. 

2016.gadā pensiju plānu pārvaldniekiem aizgāja 39 miljoni eiro, 2017.gadā 42 miljoni.  Piecpadsmit gadu laikā 250 miljoni eiro. Tikai no 2018.gada komisijas ir samazinātas un fondu pārvaldītāju ienākumi saruks.

Latvijas pensiju sistēma ir sarežģīta. 2.pensiju līmenis prasa, lai nodokļu maksātājam būtu pamatzināšanas par vērtspapīru tirgus principiem. Tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju pat nezina, kas pārvalda viņa pensijas uzkrājumu. 80 procenti jauniešu paši neizvēlas pensiju pārvaldītājus un tiek  automātiski sadalīti par konservatīvajiem pensiju plāniem. Lielākoties interese parādās tikai īsi pirms aiziešanas pensijā, kad neko mainīt vairs nevar. 

Tālajā 1996.gadā, kad kopumā Latvijā tika būtiski mainīta pensiju sistēma, viens no tās stūrakmeņiem bija palielināt paša cilvēka līdzdalību. Šajā laikā ir veicies ļoti dažādi un rezultāti nav tādi, kā mēs, dizainējot pensiju sistēmu, gaidījām. Tam, protams, ir ļoti daudzi un dažādi iemesli, viens, ko varētu minēt, ka pensiju sistēma ir ļoti sarežģīta no vienas puses no otras puses arī, cik mēs vispār gribam un interesējamies būtībā par sevi. 

Latvijas pensiju sistēmu  eksperti uzskata par vienu no pasaulē progresīvākajām un ilgtspējīgākajām.  Tās pamatprincips ir kā apdrošināšanā – jo lielākas iemaksas, jo lielāka būs pensija. Pensiju sistēma sāka strādāt  1996.gada 1.janvārī. Otrais pensiju līmenis startēja piecus gadus vēlāk. Cerības bija lielas.

Līdz šim neviens vēl nav pārspējis Swedbank pensiju ieguldījumu plāna Dinamika 2008.gada antirekordu, kad tas zaudēja ceturto daļu kapitāla. Ilgtermiņā visos plānos ieguldītais kapitāls ir audzis. Līderis joprojām ir PNB bankas plāns Gauja, kas desmit gados vidēji audzis par 5 procentiem.

Uz augšu