Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Bal... Bal... Balcers

Rūdolfs Balcers

FOTO: Ottawa Senators/Facebook

Nu jau vairāk nekā nedēļu Latvijas hokejā tauta ņurd: “Bal, bal, Balderis!” Nē taču, tas ir 21 gadu vecais Rūdolfs Balcers, kurš sacēlis kājās mazliet snaudošo tautu. Ar pirmo metienu pa NHL komandas vārtiem arī gūstot pirmos vārtus. It kā ripas ceļā uz vārtiem mazliet pazaudējis kontroli pār to, taču no malas tas izskatījās tikpat efektīgi kā uzvaras vārti pirmajā pasaules čempionāta spēlē pret Norvēģiju. Kur Rūdolfs uztaisīja lielu zigzagu, pie vārtiem apspēlējot visus, kas stājās ceļā. Savu pirmo NHL ripu liepājnieks iemeta tikpat aukstasinīgi. Tāpat kā maijā Herningā, arī Otavā, saņemot kā suvenīru nule iemesto ripu, Balcera sejā tikpat kā nebija pamanāms smaids. It kā viņš tādas ripas mestu katru vakaru. Kā iesmej Latvijas izlases treneris Artis Ābols: "Viņš jau mums tāds klusais Liepājas norvēģis..."

Laikam jau Rūdolfs Balcers ir uzskatāms par pirmo vērā ņemamo Liepājas hokeja audzēkni. Jā, Ronalds Ķēniņš arī dažus gadus skolojās Liepājā, taču viņam bija Rīgas “Aisberga” pamati. Toms Hartmanis pirmais uzspēlēja “Dinamo”, bet viņa karjera meistaros iznāca maza. Balcers ir 1998. gada vasarā uzceltās “Liepājas metalurga” halles pirmais pašu izaudzinātais, kurš aizpeldējis tik tālu. Hokeja pamatus apguvis pie pavisam jauniņā trenera Maksima Bogdanova, pēdējos trīs gadus Liepājā skolojoties pie Aleksandra Cicurska. Pie divus gadus vecākiem puikām. Līdz 14 gadu vecumā saņēma uzaicinājumu spēlēt Norvēģijā – Oslo piepilsētas Lorenskogas jauniešu komandā.

“Balcerā ir apvienojušies trīs svarīgākie priekšnosacījumi, lai kļūtu par hokejistu: baigā hokeja mīlestība, darbs un, protams, arī talants. Bez talanta nevar izaugt par NHL spēlētāju”, uzskata Aleksandrs Cicurskis.

“Rūdolfa tēvs un vectēvs ir Liepājā cienījami juvelieri – ļoti pozitīva un strādīga ģimene, hokeja entuziasti, tā bija viņu un arīdzan Rūdolfa izvēle doties uz Norvēģiju, un es kā treneris biju tikai par. Var jau būt puikam lielā hokeja mīlestība, bet ir jābūt arī kaut kam Dabas mātes dotam. Rūdim tas bija. Kaut viņš manā 1995./1996. gada komandā spēlēja ceturtajā maiņā, es ļāvu, lai viņš laukumā vadās. Ar taktikas shēmām desmit gadu vecumā var arī nokaut hokeja mīlestību. Balcers bija individuāli spēcīgs hokejists, kuram laukumā patika pretinieku apspēlēt, un šī īpašība viņā joprojām ir spēcīga. Labi slido, pārredz laukumu, laba nūjas tehnika. Vienā vārdā – hokejists. Latviešu valodā nav tik ietilpīga vārda kā krievu – igrovik. Balcers ir no tiem puikām, kam padodas visas spēles. Viņš arī skolā labi mācījās, un man kā trenerim mācību dēļ uz skolu nebija jāiet. Kārtīgs kā čalis, nopietns, gandrīz vai teicamnieks. Pozitīvais teicamnieks. Tiem, kas labāk pazīst vārtsargu Jāni Kalniņu, pēc uzvedības Rūdis ir šis pats tips. Klusais darbarūķis, bet ļoti talantīgs. Es esmu pārliecināts, ka NHL viņš ir ienācis uz palikšanu un mūs vēl ilgi priecēs ar savu hokeju,” teica Cicurskis. 

Es jau šur tur esmu aprakstījis Balcera parādīšanos Latvijas izlasē. Pērn pirms izlidošanas uz Herningu bija plānots, ka jauniņais uzbrucējs izlasei pievienosies Dānijā, taču Rūdolfs bija paspējis uz Rīgu. Kur kopējā aizlidotāju pulkā reti kurš viņu pazina. Tikpat labi tas varēja būt iemaldījies kāds tūrists vai izlases apkalpojošā personāla cilvēks. Kad kādu brītiņu jau bijām lidojuši, man piebakstīja Artis Ābols: “Pag! Vai tad tas nav Balcers?”

Lidmašīnā viņu neatpazina pat treneri. Jo puika jau nebija spēlējis Latvijas pieaugušo izlasē. Pēc Liepājas piecus gadus aizvadīja Norvēģijā, pēdējos trīs no tiem Stavangerā, tur kļūstot arī par Norvēģijas 2015. un 2016. gada čempionu “Oilers” vienības sastāvā. 2014. gada sezonā kļuva par Norvēģijas U-18 līgas labāko metēju (35). Pēc tam jau Kanādas – Rietumu Hokeja līgā – par visvairāk iemetošo rokiju (40).

Herningā Balcers vispirms spēlēja vienā trijniekā ar Ķēniņu un Vitāliju Pavlovu, otrās trešdaļas sākumā panākot 1:2. Bet overtaimā Bobs Hārtlijs jau sūtīja viņu laukumā kopā ar Andri Džeriņu un Kristapu Sotnieku. Sešdesmit minūšu laikā no trešās maiņas malējā uzbrucēja uzreiz starp tiem trim, kam jāizšķir spēles liktenis! Ko Balcers arī izdarīja. Eleganti, bet ļoti nosvērti un mierīgi...

"Kluss un mierīgs, bet uz ledus pārliecināts par sevi un ļoti aukstasinīgs. Bet dzīvē mierīgs kā īsts norvēģis. Kā Liepājas norvēģis... Hokeja laukumā ar savu redzējumu, kā labāk nospēlēt. To, ka Rūdim ir iekšā, to jau visi redzēja pēc viņa statistikas ārzemēs, bet pirmajā spēlē Herningā pēc supergola norvēģu vārtos visi pārliecinājās, kas tas ir par džeku. Kuram ir iekšā un būs vēl. Tas džeks var un hokejā ies tālu. Vai pirmais gols NHL – it kā pazaudēja jau ripu, bet ar šo savu slidas manevru mazliet arī apmānīja vārtsargu, un, re, ir arī pirmie vārti NHL."

Pozējot ar pirmo NHL iemesto ripu rokās, Rūdis tradicionāli gandrīz nesmaida. Toties neaizmirst par saviem vecākiem Liepājā: “Pēc Latvijas laika manas pirmās spēles sākās astoņos vakarā. Latvijā visi vēl nomodā. Mani vecāki un visi citi mājās varēja skatīties šīs spēles.” Nu baigi foršs puika tiem Balceriem Liepājā izaudzināts.

Uz augšu