/nginx/o/2018/11/10/11564522t1h5bd3.jpg)
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vietā cits atbalsta mehānisms zaļās enerģijas ražotājiem nebūtu jāievieš, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV).
Ekonomikas ministra amata kandiāts: OIK vietā nekas nav jāliek (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Es uzskaitu, ka OIK vietā nekas nav jāliek. Mēs esam valsts vēl pietiekami tālā attīstības stadijā līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Mums ir jāpērk un jālieto enerģija, kas ir rentabla un kas ir tirgus cenā. Šodien jau vēja parki drīz būs pilnībā rentabli, ja vēl nav, arī saules baterijas tūlīt būs rentablas. Lai tādas valstis kā Norvēģija, Šveice, ASV un Japāna, kas mūsu dzīves līmeni ir galvastiesu pārsniegušas, ievieš šīs jaunās tehnoloģijas pirms tās ir rentablas. Es uzskatu, ka mums tās ir jāievieš tad, kad tās ir rentablas," teica Šmits.
Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir risināmas daudz akūtākas problēmas. "Tad, kad mums būs nauda un mēs nezināsim, kur to likt (..) mēs varēsim darīt šādas lietas. Šobrīd, manuprāt, mums ir daudz akūtākas problēmas valstī," piebilda Šmits.
Tāpat viņš minēja, ka OIK bija jāatceļ jau iepriekš. "Šī ir bijusi sabiedrisko līdzekļu izkrāpšana sevišķi lielos apmēros desmit gadu garumā. Man nevajag nevienu ielikt cietumā, bet pretlikumīgs atbalsts būtu jāaptur," pauda Šmits.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 10.janvārī, pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinājuma, pieņēma aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt regulējumu OIK atcelšanai no šā gada 31.marta, lai gan EM līdzšinējā ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā piedāvāja to atcelt no 2022.gada.