/nginx/o/2019/01/14/11714198t1h2075.jpg)
Kādas mistiskas sievietes zobos, kura gājusi bojā pirms 1000 gadiem Vācijas teritorijā, konstatētas ultramarīna pēdas. Tas ir spilgti zils pigments no minerāla “lapis lazuli”, ko ieguva tikai Afganistānā un kas reiz bija vērtīgāks par zeltu.
Rets pigments uz viduslaiku sievietes zobiem varētu mainīt manuskriptu ilustrēšanas vēsturi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, rakstīts, ka zilie pigmenti Viduslaiku Eiropā bija ļoti reti, tomēr ultramarīns bija visretākais un dārgākais no tiem. Šo pigmentu izmantoja, lai ilustrētu tikai pašus smalkākos un dārgākos tā laika svētos manuskriptus.
Sīkās pigmenta daļiņas uz sievietes zobiem varētu liecināt, ka viņa aktīvi piedalījusies šo manuskriptu ilustrēšanā, kā arī ir pirmā viduslaiku sieviete, kas ir saistīta ar ultramarīna izmantošanu. Šis atklājums, iespējams, ir jauns pierādījums tam, ka viduslaiku sievietēm grāmatu radīšanā bija daudz lielāka nozīme, nekā varētu šķist.
Šī sieviete bija apglabāta neatzīmētā kapsētā blakus klosteru kompleksam, kas pastāvēja no mūsu ēras 9. līdz 14. gadsimtam. Radioaktīvā oglekļa datēšanas metode atklāja, ka sieviete dzīvoja laikaposmā no 997. līdz 1162. gadam. Savas nāves brīdī viņa bija 45 līdz 60 gadu veca, un viņas kapavieta liecina, ka viņa bija svēta sieviete.
Vēlākie sievietes kaulu izmeklējumi atklāja, ka sievietei bija laba veselība, kā arī viņa ikdienā neveica pārāk smagu darbu.
No zila gaisa
Zilās pigmenta daļiņas pirmo reizi tika atrastas uz sievietes zobiem 2014. gadā. Savukārt jaunajā pētījumā zinātnieki atdalīja šīs daļiņas no zobu ārējā slāņa izpētīja tās tuvplānā. Rezultātā pētnieki atdalīja vairāk nekā 100 zilā pigmenta daļiņas, kas tur, visticamāk, nokļuvušas ilgā laika posmā, nevis vienā atsevišķā piegājienā.
Pētnieki šīs daļiņas salīdzināja ar citiem zilajiem minerāliem, to skaitā ar azurītu, malahītu un vivianītu, lai noskaidrotu, kāda ir to izcelsme. Rezultātā noskaidrojās, ka tās patiesi ir retā minerāla “lapis lazuli” daļiņas.
Kā gan šīs pigmenta daļiņas nokļuva uz sievietes zobiem?
Iespējams, ka sieviete regulāri sagatavoja pigmentu māksliniekiem, kā rezultātā tas putekļu veidā nosēdās uz viņas zobiem. Cita iespēja ir tāda, ka sieviete ultramarīna pulveri izmantoja medicīniskiem nolūkiem, tomēr tā ir maz ticama, jo, lai arī pigmenta devas norīšana kā medicīniska prakse bija populāra Vidusjūras reģionā un musulmaņu vidū, tomēr Eiropā tā tika darīts ļoti reti.
Visticamākais scenārijs ir tāds, ka sieviete pati darbojās kā māksliniece vai tekstu pārrakstītāja.
Viduslaiku Eiropā ultramarīns tika lietots tikai, lai ilustrētu svētos manuskriptus. Iespējams, sieviete regulāri ar to nodarbojās, un pigments uz viņas zobiem nokļuva, kad viņa laizīja savu otiņu, lai nospicētu tās galu.
Atradumi, kas pierādītu, ka sievietes viduslaikos darbojās kā manuskriptu pārrakstītājas, ir ļoti reti, tāpēc šis ir bezprecedenta gadījums zinātnē, kad sieviete klosterī darbojusies ar šo dārgo un reto pigmentu, lai ilustrētu svētos rakstus.