Vaidere: EP vēlēšanās Latvijā gaidāma ļoti sīva cīņa (6)

Cik būtiskas no ES nākotnes viedokļa ir gaidāmās EP vēlēšanas?

Vēlēšanas būs nozīmīgas gan Latvijai, gan pārējai Eiropai. Pēdējo gadu notikumi ir dramatiskā veidā parādījuši to, cik svarīgi ir visu valstu turēšanās kopā un savstarpējs atbalsts. Ir bijuši pietiekami daudz nopietnu momentu - "Brexit", Itālijas krīze un nesenā pagātnē arī Grieķijas krīze. Viegli nav klājies arī citām valstīm, tajā skaitā Latvijai, tomēr, pateicoties ES, esam saņēmuši atbalstu. Ir jautājums, vai vēlēšanās tiks ievēlēti tādi politiskie spēki, kas prot konstruktīvi darboties, kas strādā uz rezultātu un pierādījuši to, ka var virzīt ES uz priekšu, vai arī tiks ievēlēti populisti, kas brēks, ka viss ir slikti, bet nezinās risinājumus. Vēlēšanas ir nozīmīgas arī ES budžeta kontekstā. ES budžets nav liels, bet tas ir nozīmīgs dažādu kopīgu jautājumu risināšanai. Šīs vēlēšanas ir nozīmīgas, jo tās noteiks, kā mēs dzīvosim nākamos piecus gadus.

Kādi būs lielākie izaicinājumi nākamajam EP? Vai palielināsies šo "bļāvēju" skaits, kas apgrūtinās EP darbu?

Es domāju, ka tā ir reāla iespējamība. Cilvēki dažkārt varbūt nenovērtē to, cik labi mēs ES kopumā dzīvojam. Skaidrs, ka arī Latvijā ir liela nevienlīdzība – ir cilvēki, kas dzīvo ļoti labi, un cilvēki, kas nedzīvo labi. Ja kopumā salīdzina ar pasauli, tad ES ir ļoti augsts dzīves līmenis. Pat Latvijā nabadzīgākais cilvēks ir ļoti turīgs, salīdzinot ar cilvēkiem Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā. Arī Francijā ir nemieri un cilvēki iziet ielās. Veids, kādā šīs problēmas ir iecerēts risināt, var sagraut daudz ko no tā, kas jau ir izveidots. Būtu jādomā konstruktīvāk un jādomā, kā EP lēmumi atspoguļosies pēc desmit gadiem. Man potenciālais EP sasaukums rada bažas, proti, ka tā politiķi varētu vien klaigāt, cik viss ir slikti, un runāt nereālas lietas. Tas varētu būt drauds, kas varētu traucēt konstruktīvai EP darbībai.

Vai EP pieņemtie lēmumi tiek pietiekami labi skaidroti ES dalībvalstu sabiedrībām?

Tas ir tas, pie kā ir daudz vairāk jāstrādā. Dažbrīd veids, kā sabiedrisko attiecību speciālisti uzrunā cilvēkus, man neliekas ne saprotams, ne pievilcīgs. Cik es varu, tiekos ar cilvēkiem Latvijā, runāju par savu darbu, un cilvēki pēc tam ļoti ātri maina viedokli par to, cik svarīgs ir tas, kas tiek darīts EP. Tas ir darba virziens, kas līdz šim nav izdevies pietiekami labā līmenī. Varbūt tieši komisāri ir par daudz atrāvušies no tautas un runā nesaprotamā valodā. Šī valoda citiem ir tiešām nesaprotama, un dažkārt arī es nesaprotu šo valodu. Pārāk liela birokrātija ir viens no draudiem ES, kas cilvēkus tracina. Birokrātijas slānis ES ir pārāk labi nodrošināts. Zinu, ka reizēm arī deputātiem ir grūtības kaut ko mainīt, jo birokrātija sevi ir ļoti labi nodrošinājusi. Deputāti ik pēc pieciem gadiem mainās, bet jaunos deputātus reizēm var viegli dezorientēt. Daudz vairāk ir jāstrādā pie birokrātijas mazināšanas un pie saiknes ar cilvēkiem, reāli paskaidrojot, ko dara EP. Četras piektdaļas Saeimā pieņemto lēmumu ir tādi, kas ir pieņemti EP.

Savukārt pārlieku lielais politkorektums un pārlieku liela tiesību ievērošana noved pie ļoti daudzu cilvēku tiesību ignorēšanas. Ļoti rūpīgi būtu jāpārskata arī ES vispārīgā datu aizsardzības regula. Kopumā cilvēki ir jāaizsargā, bet, ja par savu tuvinieku, kas atrodas tālumā, nevaru neko noskaidrot, tas nav pieņemami. Tajā pašā laikā man turpina pienākt reklāmas no dažādiem veikaliem, kaut gan esmu no tām atteikusies. Šajā jomā savukārt es jūtos nepasargāta, bet cilvēkam nozīmīgās sfērās regulējums ir strikts. Runājot par autortiesību direktīvu, lielās platformas izvērsa milzīgu melu kampaņu, tādēļ saņēmām daudzu cilvēku vēstules, kuri bija apjukuši. Ja šāda melu gūzma turpināsies, tad tas daudzus deputātus var dezorientēt, līdz ar to jābūt daudz kritiskākiem un zinošākiem, skaidrojot cilvēkiem, ko šī direktīva paredz.

Vai ir kādas pazīmes, ka vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt lielāka nekā iepriekš?

Praktiski visās ES dalībvalstīs EP vēlēšanās ir krietni zemāka aktivitāte nekā pašvaldību vai nacionālajās vēlēšanās. Tas ir saprotams, jo daudziem Eriopas lietas šķiet tālas un nesaprotamas. Ir jāskaidro, ko dara EP un kāpēc būtu jāiet uz EP vēlēšanām. Lielāka aktivitāte būtu tad, ja vēlēšanas sakristu ar Rīgas domes vēlēšanām.

Kāds varētu būt nākamā EP sastāvs?

Ar prognozēm vienmēr ir ļoti sarežģīti. Mūsu tuvākie sabiedrotie varētu būt sociāldemokrātu partija, bet tur arī notiek interesantas lietas. Šī partija ir zaudējusi gan vēlētāju, gan mūsu - Eiropas Tautas partijas (ETP) - Kristīgo demokrātu - uzticību. Mēs esam centristi, un mums politika ir vērsta uz attīstību un uz sociālo tirgus ekonomiku. Mēs esam par tirgus darbību, bet ar sociālo spilvenu tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt. Tas, man šķiet, ir labs veids, kas savulaik Vāciju izveda no drupām. Šo modeli būtu labi pilnībā pārņemt arī visā pārējā Eiropā, nepārspīlējot sociālo modeli. Domāju, ka Latvijā pietiekami daudz netiek domāts par to, ka jāpalīdz tiem, kas paši sev nevar palīdzēt. Dažkārt tiek palīdzēts tiem, kas ļoti labi varētu strādāt, taču nedara darbu, jo viņiem ir pietiekami sociālie pabalsti. Domāju, ka nākamā EP sastāvs varētu būt krietni sarežģītāks.

Kādu jūs prognozējat Latvijas deputātu mandātu sadalījumu nākamajā EP?

Būs ļoti sīva cīņa gan starp partijām, gan partiju iekšienē. Daudzās partijās, kas ir bijušas ļoti spēcīgas, ir pietiekami daudz spēcīgu cilvēku, kas ir palikuši ārpus Saeimas. Domāju, ka šie cilvēki noteikti gribēs iesaistīties cīņā par vietām EP.

Cilvēkiem ir jāiet uz vēlēšanām un jāpaskatās, ko deputāti līdz šim ir darījuši. Nepietiek, ka deputātiem ir reklāma uz mašīnas aizmugures, nepietiek, ka deputāti pasaka - mēs būsim tādā vai citādā frakcijā, bet patiesībā strādā Krievijas interesēs, kas ir spilgti vērojams, jo vismaz divi līdz trīs Latvijas eiroparlamentārieši tiešām ne vienmēr strādā Latvijas interesēs. Svarīgi arī skatīties, ko deputāts reāli varētu sasniegt. Ja politiķis ir jauns un uzsver, ka līdz ar viņa došanos uz EP viss tiks mainīts, ir skaidrs, ka tā nenotiks. Lai vispār deputātu ņemtu vērā, ir jānostrādā vairāki gadi, jāiepazīstas un jāpārliecina citi. Tas vien, ka politiķis labi prot runāt un ir kāda jauna ideja, neko nedod. EP mehānisms ir liels, un tajā nav pozīcijas un opozīcijas. Katrā jautājumā ir jāvienojas par jaunu opozīcijas vai pozīcijas modeli. Arī mūsu frakcijā vienmēr nav iespējams vienoties tā, lai visi balsotu kā viens, jo vienmēr ir kādas valstu intereses.

Vai ir skaidrs, kurā no ES līmeņa partijām katra no Latvijas partijām iekļautos?

Vienmēr ir izbrīnījis fakts, ka partija "Saskaņa" ir sociāldemokrātiska partija. Ceru, ka deputāti tiks ievēlēti pēc tā, ko viņi ir izdarījuši. Korupcijas skandāls, kas ir izvērties Rīgas domē, parāda to, kā šie cilvēki ir strādājuši gadiem ilgi. Varbūt vēlētājs dos savu novērtējumu, bet varbūt vēlētājam tas ir pieņemami? Ja "Saskaņa" iekļūs EP, tad tā, iespējams, darbosies sociāldemokrātu sekcijā, kas man liekas izbrīna vērts. Tas, ko esmu vērojusi, – "Saskaņa" ir ļoti liberāla partija, par ko liecina arī tas, ka "Saskaņai" pievienojies Vjačeslavs Dombrovskis, kas ir ļoti liberāls. Nezinu, kuras partijas iekļūs EP, bet liela daļa šo partiju varētu būt visai centriskas. Ja "Attīstībai/Par!" iekļūtu EP, tad tā būtu liberāla partija, jo visas viņu nostādnes ir ļoti liberālas. Ja Zaļo un zemnieku savienība iekļūtu, tad šī partija labi varētu darboties Kristīgo demokrātu frakcijā, bet nezinu, vai viņi to vēlas. Jāsaprot, ka esošās partijas, kas jau ir šajās frakcijās, partiju grupās, var pieņemt vai nepieņemt kādu jaunu partiju. Protams, ja tie ir labi cilvēki un laba partija, tad nebūtu nekādu iebildumu.

Cik nopietnas jums šķiet bažas, ka Krievija varētu iejaukties EP vēlēšanās?

Domāju, ka šādi mēģinājumi noteikti būs. Nav nekāds noslēpums, ka Krievijas mērķis ir radīt zināmu haosu un nesaskaņas valstu starpā. Grūti ir pieņemt, ka kādai valstij ir tāds mērķis. Labāk būtu, ja Krievijai būtu mērķis sakārtot savu saimniecību, ekonomiku un būt labam un uzticamam tirdzniecības partnerim un kaimiņam. Tomēr joprojām redzam, ka ir "vecās čekas metodes" – sanaidot, turklāt tiek lietots "skaldi un valdi" princips. Nevaram izslēgt viltus ziņas, kaut gan EP un sabiedrība ir labāk sagatavojusies cīņai ar tām, nekā tas bija pirms dažiem gadiem. Arī ļaunā puse nesnauž, un ir jauni paņēmieni, kā cilvēkus maldināt, piemēram, sakot, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Tas viss tiks izmantots, lai kreiso partiju un ultralabējo partiju pārstāvji ienāktu EP un lai darbs nebūtu tik konstruktīvs, bet vairāk būtu slēptu interešu un ķīviņu. Joprojām nav izdevies panākt visas Eiropas televīzijas kanāla krievu valodā izveidi. Katrā valstī veidot kanālu krievu valodā nav pa spēkam un ir dārgi. Šādam vienotam kanālam ir vajadzīga ļoti laba programma - filmas, seriāli un šovi, lai cilvēki vēlētos šādu kanālu skatīties. Savukārt ziņas varētu būt nacionālās, lai cilvēkiem attiecīgajās valstīs sniegtu patiesu informāciju. Eiropā ir diezgan daudz krieviski runājošu iedzīvotāju, kuri pārsvarā skatās Krievijas televīzijas kanālus, no kuriem lielākā daļa ir propagandas kanāli. Man vairākas reizes ir bijušas situācijas, kad piedalos kādā pasākumā, kur atrodas arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Vēlāk es redzu šā pasākuma atspoguļojumu Krievijas televīzijas kanālos, un šķiet, ka esam bijuši divos dažādos pasākumos, jo viss tiek pasniegts tādā veidā, kā tas šķiet izdevīgi. Iejaukšanās vēlēšanās būs, bet mums ir jāgatavojas un jāparāda cilvēkiem patiesība.

Ar ko līdzšinējais EP sasaukums paliks vēsturē?

Šķiet, ka mēs esam izdarījuši ļoti daudz. Šis man jau ir trešais EP sasaukums, un ar katru sasaukumu ir vieglāk saprast, ko un kā darīt, kā panākt rezultātu. Nākamajam gadam izdevās izstrādāt vienu no labākajiem ES budžetiem, kāds jebkad ir bijis. Tajā ir atbildes gan uz izaicinājumiem migrācijas jomā, gan drošībā, kas agrāk nebija prioritāšu sarakstā. Esam sapratuši, ka ir jāiegulda jaunatnē, tādēļ "Erasmus" programmai, zinātnei un pētījumiem ir plānots vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos gados. Drošība, attīstība un konkurētspēja ir lietas, ko ļoti nopietni ņēmām vērā, gatavojot budžeta modeli. Ir izdevies pavirzīt uz priekšu arī Vienotā tirgus jautājumu. Teorētiski visas 28 valstis ir Vienotajā tirgū, bet daudzās jomās tomēr vēl ir dažādi šķēršļi. Vienotajā digitālajā tirgū esam pastrādājuši pie tā, lai nenotiktu tā saucamā ģeobloķēšana. Es nevaru teikt, ka visas problēmas šajā jomā ir novērstas, tomēr ir sperts milzīgs solis uz priekšu. Šis EP ieies vēsturē ar to, ka esam draudzīgi. Tā saucamā bļāvēju grupa, kas vienmēr ir gan no kreisās puses, gan arī no labējās puses, šoreiz ir relatīvi maza un nenozīmīga. Ir liels drauds, ja cilvēki neaiziet uz vēlēšanām vai klausās tikai to, ka viss ir slikti. Tādā gadījumā nākamais EP sasaukums varētu nebūt tik konstruktīvs, proti, mazāk varētu būt konstruktīvas un uz attīstību virzītas diskusijas, bet vairāk populistiskas un uz sabiedrību vērstas diskusijas.

Kā esošajam EP ir veicies ar Latvijai būtisku jautājumu risināšanu?

Mums izdevās panākt 17,7 miljonus eiro no Eiropas Solidaritātes fonda Latvijai plūdu radīto seku novēršanai. Jau plūdu laikā aicināju mūsu valdību steidzami aplēst zaudējumus. Ir jāmācās izmantot to palīdzību, ko sniedz Eiropa. Valdība iesniedza prasījumu, Eiropas Komisija (EK) izskatīja šo jautājumu un iesniedza EP Budžeta komitejas priekšlikumu. Es ziņoju par šo tēmu EP un arī Budžeta komitejā, un teju vienbalsīgi palīdzība Latvijai tika piešķirta. Budžeta komitejas deputātiem ir iespēja rosināt pilotprojektus. Ja budžetā kādi jautājumi netiek risināti, tad iespējams piedāvāt noteikt atsevišķus jautājumus kā svarīgi risināmus. Es iesniedzu jautājumu par viltus ziņu izplatību un cīņu ar viltus ziņām, kas arī tika atbalstīts. Kopumā tika iesniegti 350 projekti, no tiem 80 tika atbalstīti, tajā skaitā divi mani pilotprojekti. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs jeb "StratCom" ir parādījis savas spējas cīņā ar viltus ziņām, un ar šo atbalstu tas tika būtiski pastiprināts. Tāpat viena no sfērām, kuru esmu iniciējusi, ir produktu duālā kvalitāte. Daudzi ir sūdzējušies, ka, piemēram, Vācijā pirktā kafija garšo citādi nekā tāda pati kafija, kas pirkta Latvijā. Kvalitāte nedrīkst būt atšķirīga, un jau 2014.gadā es sāku procesu, lai pievērstu tam uzmanību. Rietumvalstu deputāti gan bija atturīgi, bet, piesaistot deputātus no Horvātijas un Slovākijas, turpinot "bombardēt" EK ar vēstulēm, EK mūs sadzirdēja. Arī šai sfērai tika piešķirts pilotprojekta finansējums. Tagad tiks testētas arī nepārtikas preces, jo atšķirības ir arī veļas pulveros un citās precēs.

Vai jums ir bažas, ka nākamais EP sastāvs varētu būt vairāk noskaņots pret ES kā veidojumu?

Ļoti ceru, ka ne, jo visi redz, cik grūti veicas ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, proti, cik tas ir dārgs un ilgs process, kas nedod labumu nevienai no pusēm. Tagad Itālijā ir ļoti nopietna situācija ar budžetu. Šīs valsts valdībā ir pārstāvētas abas populistu partijas, bet ar pilnīgi pretējām nostādnēm daudzos jautājumos. Itālijas budžetā tika samests viss, un tas izrādījās ļoti liels. EK to neatbalstīja, un Itālija tomēr nevarēs ignorēt EK viedokli. Itālijai jau tā ir milzīgs ārējais parāds - 120% no IKP, kas ir divreiz lielāks, nekā pieļaujams eirozonā. Kas Itālijai šo naudu aizdos, ja budžets būs ar tādu deficītu? Pamazām Itālijas bravūra noplok, un šis jautājums tiks risināts. Diez vai EP kļūs būtiski eiroskeptiskāks, jo iepriekšējo gadu notikumi ir parādījuši, ka ir svarīgi turēties kopā. Grūtības parasti rodas tad, kad kāda valsts izturas ļoti egoistiski un nedomā par citām valstīm.

Vai un kādas problēmas varētu rasties, ja nākamais EP būs vairāk noskaņots pret ES?

Par nopietnām problēmām nedomāju, jo man nav tādu prognožu, ka ļoti nopietni varētu pieaugt eiroskeptiķu skaits. Prognozes gan dažkārt mainās no ārējiem apstākļiem, bet tas ir tas, ko varu teikt šobrīd.

Kā EP vēlēšanu rezultāti varētu ietekmēt nākamo ES daudzgadu budžetu?

Tas ir tas, ko mēs ļoti cenšamies novērst - lai nākamais daudzgadu budžets nebūtu ļoti populistisks un neizjuktu. Tādēļ pirms Ziemassvētkiem Budžeta komiteja ļoti intensīvi strādāja. Mūsu mērķis bija pieņemt budžetu līdz 2019.gada pavasarim, taču EK jau sāk runāt par to, ka budžets varētu tikt pabeigts tikai rudenī. Tas varētu būt ļoti sarežģīti. Ienāks jauni deputāti, turklāt mainīsies arī EK. Budžeta pieņemšana varētu ievilkties uz ļoti ilgu laiku, ja nepaspēsim to pieņemt līdz šā EP sasaukuma beigām. Mēs nezinām, kādas būs jauno deputātu prioritātes. Drošība un Eiropas aizsardzība ir ļoti svarīgas prioritātes, bet, ja nāks populisti, viņi teiks, ka tas nav vajadzīgs. Jau 2014.gads pierādīja, cik ļoti grūti bija pieņemt budžetu, jo EK ieradās 20 stažieri jeb komisāri, kas EK un EP darbu nojauta tikai teorētiski, un bija grūti vienoties. Arī pieņemot budžetu jau pavasarī, tāpat būs vajadzīgi divi gadi, lai visus likumus sakārtotu un 2021.gadā varētu sākties reāla darbība. EP strādā tik, cik var, bet tas nav atkarīgs tikai no mums. Tas ir atkarīgs arī no ES dalībvalstīm, jo esam ierosinājuši, ka jāpaaugstina iemaksu griesti, par ko ir dažādi viedokļi. Ar šo risinājumu "Brexit" radītais robs – 11 līdz 14 miljardi eiro - lielā mērā tiktu nosegts.

Kurš kandidāts, visticamāk, varētu pārņemt EK prezidenta amatu?

Man ļoti patiktu, ja šo posteni ieņemtu [Eiropas Tautas partijas pārstāvis] Manfrēds Vēbers, jo viņš ir ļoti zinošs un mierīgs cilvēks, kurš spēj atrast līdzsvaru ļoti grūtās situācijās, kā arī ir uz attīstību vērsts. Mēs esam ļoti labi draugi, un vairāku gadu gaitā esmu viņam daudz stāstījusi par Latvijas problēmām un skaidrojusi situāciju. Vēbers to tiešām saprot, un mums nebūtu jābaidās, ka šo atbildīgo amatu ieņems kāds, kam nav nekādas sapratnes par to, kas ir Latvija un kāpēc mūsu problēmas ir tādas, kādas tās ir. Vēbers būtu ļoti labs EK priekšsēdētājs. Viņš saprot, ka ES jābūt konkurētspējīgākai. Viņš ir no frakcijas, kur konkurētspēja un attīstība ir ļoti augsta prioritāte. Tāpat arī drošība. Šaubos, vai drošība palielināsies, ja visi ES nestrādās kopā, un Vēbers to ļoti labi saprot. Mūsu svarīgās prioritātes ir arī viņa prioritātes, un viņš spēj par tām iestāties.