Kas "vēderā" vasaras instagramētākajai kafejnīcai Rīgā? (6)

Ekskluzīva intervija ar "Herbārija" īpašniekiem
Foto: Jānis Škapars/TVNET
Elza Jēkabsone
, Izklaides ziņu žurnāliste
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Divi profesionāļi. Viens – godalgots un prasmīgs bārmenis, otrs – pieredzējis restorānu īpašnieks. Kopīgs sapnis. Arvis Zēmanis un Māris Kreilis domu par savu “Herbāriju” sāka lolot jau 2015. gadā, bet bija jāsagaida pareizais laiks, īstie apstākļi un ideālā vieta. Un tā, 2018. gada vasaras sākumā, sperot lielus un drosmīgus soļus, uz lielveikala jumta galvaspilsētas centrā teju no zila gaisa uzradās izsmalcināta siltumnīca, kas kļuva par aizvadītās vasaras visinstagramētāko vietu Rīgā.

Sākums

Arvis: “Atvērāmies tādā mirklī, kad ļoti daudzas vasaras kafejnīcas bija uzņēmušas apgriezienus, gatavojoties sezonai jau no maija, aprīļa. Atvērāmies strauji un dabūjām negaidīti lieli haipu ap sevi, nedēļas laikā kļuvām par pieprasītu vietu, kas prasa lielus resursus. Parasti šādām vietām, kurām var būt tik liels apjoms, ir liela vēsture, bet mums paveicās strauji ielēkt apritē, un tas ir fantastiski, ka mums tā sanāca.”

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Ideja

A: “Bija divi cilvēki, kas ar šo darbojas, – es un Māris Kreilis, kurš ir liels bāru un restorānu saimnieks, viņam ir arī “Andalūzijas suns” un “Koya”. Un šis ir mūsu kopprojekts, kuru sākām lolot jau 2015. gadā, radot nosaukumu un logo. Bija plāns taisīt vietu “Herbārijs”, kas būs bārs ar dažādām ekstrām. Bija tā, ka nevarējām atrast piemērotas telpas, atlikām malā šo visu uz kādu laiku.

Tad vienā dienā man Māris zvana un saka, ka viņu uzrunājusi “Galerija Rīga”. Šeit bija tukša vieta, un Mārim radās doma. Pirms tam pētījām vietas Berlīnē, kur bija līdzīgi risinājumi uz jumta ar stiklotām sienām... Tad mēs nolēmām, ka virzām šo projektu, un tā nu tas šeit tapa drosmīgos soļos, kur sagāja kopā finansiālais un ticība biznesam ilgtermiņā. Vizuālo redzējumu palīdzēja uztaisīt “Kirson Design Group”. Tā bija laba mijiedarbība.

Vārdam “Herbārijs” esam smēlušies iedvesmu no augu pasaules. Arī bārā aktīvi strādājam ar augiem un to īpašībām, ar modernām tehnikām meklējam ko jaunu un interesantu. Bārs mums ir pasaulīgi domājošs, bet virtuve – lokāli un sezonāli domājoša.”

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Instagram

A: “Pats svarīgākais, ejot ārā, ir baudīt un saņemt emocijas. Un, neatkarīgi, cik mēs maksājam, mēs tās gaidām. Protams, ejot uz konkrēto vietu, mēs gaidām ko atšķirīgu. 

“Herbārija” gadījumā ir tā, ka mēs esam kafejnīca un bārs. Mums ir vieglāka, brīvāka apkalpošana, atmosfēra, mums ir pieejamākas cenas. Bet, ienākot šeit iekšā, ir tāds wow efekts. Daudzi nāk šeit bildēties, un es viņus saprotu. Ne mazums pat nāk sapucējušies. Ieejot iekšā, viņiem ir šī restorānīgā asociācija, bet mēs gribam būt un palikt pieejami, viegli, jautri, interesanti.

“Herbārijs” ir vieta, kuras esamība bija nepieciešama gan fiziski, gan virtuāli.

Tā tika veidota ne tikai skaistā skata dēļ, bet arī lai iekšā būtu skaisti. Mūsu uzstādījums bija, lai esam glīti un mūs neietekmētu laikapstākļi. Lai nav tāda sajūta, ka uzlikti širmīši ar alus logo un lētākie “JYSK” krēsli. Plus arī tas, ka šo veidoja cilvēki, kam ir liela pieredze ar konceptiem. Mēs ielikām daudz spēka šajā vietā, lai tā būtu forša. Par mums runā daudz. Ir labas atsauksmes, ir arī pamatotas sūdzības, bet “Instagram” ir mistiska lieta un šeit ļoti gribas nobildēties.”

Māris: “Arvis paņēma uz sevis viesmīlību un koncepta veidošanu, es paņēmu biznesa pusi. Cilvēki bija izsalkuši pēc smukām un labām lietām. Mēs bijām pārliecināti, ka šī vieta būs ļoti populāra, bet to, ka tā kļūs tik populāra un visi nāks šeit bildēties, to mēs negaidījām. Un tad sākās smagā vērtēšana, kuru mēs uztvērām kā absolūti normālu kritiku. Mēs to nenoliedzām, pat piekritām, ka nebijām varbūt līdz galam gatavi.”

A: “Jau nedēļu pēc atvēršanas mums bija jāsāk strādāt kā vietai ar vismaz trīs gadu pieredzi. Bam! Un tev jābūt gatavam. Mūsu gadījumā uz šo vietu ieradās daudz influenceru. Skatos, sēž cilvēks, uzņem bildes, ieliek sev “Instagram”, kur ir 20, 30, 60 tūkstoši sekotāju. Šādu apmeklētāju bija daudz, viens otram iedeva impulsu, ka te jāatnāk. Pēc tam redzēju, ka nāca cilvēki, arī slavenības, lai vienkārši nobildētos.”

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Labdien ... ? Rīta aliņš ❓A kāpēc nē ⁉️... Здравствуйте .. ? Утреннее пиво ? А почему бы и нет ? ... FoTo: @AigaRedmane ? #BLANC1664Latvia #AlcoholFREE @1664BlancLatvia #intarsbusulis #интарсбусулис #win #intarsvsinstagrams #intarameme #piesekošanasrekords #draudzībasvārdā #IntarsBombardē #KurIrManiSekotāji #busulameme #richLatvianKids #LuxuryExtreme #VIPinstagram #LuxuryLifestyle #BloggerLifestyle #VIPbalticStyle #IntarsBusulis #glutenfreeblogger #win #интарспротивинстаграмс #мэминтарса #рекордпоследователей #воимядружбы #интарсбомбит #гдемоипоследователи #мэмбусул #ЛакшериЛайф #RichLatvianKids #LuxuryBaltics #LuxuryExtreme #glutenfreeblogger

A post shared by Intars Busulis (@intarsbusulis) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Cik savādi, ka doma par to, ka esmu skaista, ir mani sasniegusi vecumā, kad krunciņas velk pirmās švīkas manos sejas vaibstos un skaidri zinu, ka jaunāka nepalieku. Kad mācījos vidusskolā, sevi uzskatīju par neglīto pīlēnu, kurš nekādā gadījumā par gulbi nepārvētīsies. Skaistas bija viņas - manas draudzenes, meitenes no citām klasēm, es nekad nedzirdēju citus sakām - tu esi skaista un, protams, ne par kādu naudu neiedomājos to sacīt sev. Taču nu es saprotu, ka tā ir iekšēja nobriešana un atzīšana - es esmu gana laba tieši tagad par spīti tam, ko kāds par mani varētu nodomāt. Pēc nedēļas svinēšu savu 36 gadu jubileju un zināt, ir šī īpašā sajūta, ka mani gaida augstas virsotnes un es tās sasniegšu, manī ir spēks un varēšana, es ticu tam, ka esmu vērtīga. Taču lielākā dāvana ir apziņa, ka es ar savu spēku spēju celt sevi un citus, taču tas nepadara mani pārāku. Kaut mēs tā vienmēr prastu - būt stipri, nesalaužot citus. . . Be your own kind of beautiful! . #riseandshine #becauseican #becauseyoucan #tvhost #tvpresenter #behindthescenes #herbārijs #riverisland #imwearingri . ?: @ekkert ?

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

dažreiz vajag apstāties un vienkārši papriecāties par mirkļiem, kas savākti plaukstās kā miežu graudi pēc labas ražas laukos. Man nepatīk pasākumi, jo jūtos nedaudz apstulbusi un nepārliecināta par sevi līdz galam, bet es izlēmu priekš sevis vienkārši smaidīt un izbaudīt momentus. Mīlēt cilvēkus , runāt , dalīties ar to prieku un tām skumjām. Kā saka tautā- palikt patiesām ? Jā, tā tas ir. Pagājušajā nedēļā man bija iespēja atnākt uz #NATUREBOX pasākumu, kur tika prezentēti jaunie matu un ķermeņa produkti kuru sastāvā nav nekā lieka. Tieši kā man patīk- estētiski, bez nekādām liekām vielām un skaista doma aiz tā visa. Bet runajot par to smaidu dienu dienā- varbūt man būs grumbiņas , bet lai ir. Tās būs prieka. ?: @vikaniska ; kleita : @metalatvia

A post shared by ?? Emīlija Sama ?? (@sudrabakaija) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Real fairytail ? #natureboxbeauty ?: @alksne ❤️

A post shared by ANETE OZOLIŅA (@paradimodi) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Супер.

A post shared by Artis Dvarionas (@artisdvarionas) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

?✨

A post shared by Luīze Salmgrieze - Campio (@luize_salmgrieze) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Svinam Rūtiņas dzimšanas dienu! Ātri gan tie bērni aug!

A post shared by Artūrs Reiniks (@arturs_reiniks) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

??

A post shared by Renārs Zeltiņš (@renarszeltins) on

Ēdienkarte

A: “Es zinu, kas garšo itāļiem – viņi ēd ļoti tradīcijām apvītus ēdienus, kas ir pastas, picas, tomāti, baziliks, sieri, prošuto, šķiņķi, ļoti mīl tos. Savukārt latviešiem ēdienkarte ir lielā haosā un ēdam visu. Latvieši ļoti lec līdzi trendiem. Daudzi brauc prom un atgriezušies salīdzina tur piedzīvoto ar šejieni. Es domāju, ka latvieši vēl nav atraduši savu virtuvi kā tādu. Pašlaik Latvijas virtuve ir ļoti bagāta ar pašu, Eiropas, skandināvu, krievu, ebreju, ukraiņu un citiem ēdieniem. Mēs īstenībā pieņemam visu, ļoti daudz un dažādi ēdam. Bija viens laiks, kad visur bija jābūt Cēzara salātiem. Latvieši ir ļoti cimperlīgi un daudz ko prasa, kā citās vietās nav.

Es ierosinātu latviešiem iet uz vietām un baudīt to, kas tur ir, jo mums ir tik daudz kafejnīcu, restorānu, bāru!

Bet tik maza publika. Un līdz ar to visi mēģina izdabāt visiem. To unikalitāti ir grūti noturēt, vajag nesalūzt pret to kopējo spiedienu. Protams, arī šīm vietām ir jābūt atbildīgām par to un jāprezentē sevi kā sevi. Šī ir viena no top debatēm starp jomas profesionāļiem.”

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Apkalpošana

A: “Tas, ko es varētu ierosināt vai lūgt, ir tas, ka mums ir jāsāk runāt savā starpā. Piemēram, atnāk porcija un kaut kas tajā nepatīk, teiksim, par sāļu - mēs to apēdam un pēc tam ierakstam “Facebook”, ka nebija labi. Tā vietā es aicinu runāties. Gan klientiem, gan viesmīļiem. [..]

Latvijā visi aktīvi raksta atsauksmes, patīk vērtēt, bet tas, kā pietrūkst, ir ēdienu kritiķi. Nav tādu cilvēku, kas aizietu uz kādu vietu un izvērtētu, pateiktu, kas darbojas, kas nedarbojas, dalītos ar ieteikumiem, izanalizētu. Īsts kritiķis neies un nesūdzēsies, ka nerezervēja galdiņu, tika sēdēt terasē, kur lija, un beigās bija neapmierināts. [..] Tas būtu liels solis, kas sakārtotu šīs lietas. Patērētājs šo pusi neredz, un skaidrs, ka viņu tas neinteresē.

Lielai daļai [bāru, restorānu, kafejnīcu] nav sapratnes par šo jomu, un viņi ļoti čakarē kopējo biznesu. Piemēram, man ir daudz naudas, atveru vietu, uzlieku tādu algu, ar ko dabūt labus darbiniekus, – var būt tā, ka tiek bez mērķa pārmaksāts un šīs vietas ātri aizveras. Nav koncepta, nav virzības, nav produkta.

M: “Ir arī problēma, ka viesmīlību neviens neuztver par mūža profesiju.”

A: “Mēs, latvieši, laikam esam ilgi no tā kalpiskuma mukuši projām, līdz ar to tās asociācijas ir, kādas ir. Man mamma arī prasīja, cik ilgi būšu bārmenis. Bet, ja tā padomā, lielākā daļa jau aiziet strādāt uz ofisiem, bet bārs nenoliedzami tādā ziņā ir daudz interesantāks.”

M: “Tas viennozīmīgi ir radošs darbs, vides un apstākļu mainība, nesēdi vienā vietā. Šito izmainīsim ar laiku. Ir vajadzīgs stāstīt par šīm lietām. Ir labi un strādātgriboši jaunieši, ir jāiedrošina arī cilvēki pēc 30 un 40.”

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Kopā būšana

A: “Kādreiz cilvēkiem bija kultūras nami, kur satikties. Tagad kafejnīcas un bāri aizstāj šo kultūras nama ideju, jo tā ir vieta, kur cilvēkiem satikties, apmainīties ar cilvēciskumu. Kad aizej uz krogu, pabu, restorānu vai kafejnīcu, tu dabū to burziņu, kuru visi alkstam.”

M: “Tas principā ir tas, ko briti dara – katru vakaru pēc darba pabi ir pilni. Viņi tā komunicē. Tas pat nav stāsts par piedzeršanos vai kārtējo ballīti, bet gan socializēšanos. Es tā teiktu. Un to mēs mēģinām arī latviešiem parādīt. Tas ne vienmēr prasa šausmīgi lielus naudas resursus, nākt ēst trijās kārtās un dzert daudz kokteiļu – arī alus ir brīnišķīgs dzēriens, turklāt pieejamā cenā Latvijā. Sēžam, runājamies, klačojamies un flirtējam!”

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Dzērieni

A: “Man kā bārmenim tā ir sirdslieta, es ar to ļoti daudz strādāju – šeit ir tā, ka mēs esam izveidojuši savu īpašo kokteiļu karti, kur katram ir kāds savs stiķis. Mēs daudz izmantojam citrusus, augļus, ogas, liekam klāt arī tējas, garšvielas, garšaugus, piparus, asumus. [..] Mums ir karte, kas sastāv no mūsu spec-dzērieniem un pasaules klasikas. Tas ir mūsu bārs. Visus sīrupus, izņemot vaniļas, mēs gatavojam paši. Tās modes ir dažādas cilvēkiem, bet mēs ejam uz viegli dzeramiem, foršiem, saprotamiem dzērieniem. 

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Latvietis

A: “Es kādreiz darbojos “Cuba Cafe”, un tur bija daudz ārzemnieku. Ārzemnieks ir ļoti zinošs, jo viņiem bāros tradīcijas ir jau senas, nemainītas, bet mums visu laiku ir bijis mainīgums. Ja ārzemniekam pasaka uzgaidīt pie bāra, viņam nav pārsteigums un šoks, ka uzreiz neaicina iekšā. Latvietis momentā jau ir prasīgs, un viņam vajag tagad.”

M: “Latviešu klientiem ir ticis dots pārāk daudz izvēles iespēju. Ja tu man tagad neiedod vietu, es eju projām! Tas nekas, ka, dodoties uz citu vietu, varbūt patērē pat vairāk laika. Latvietis jau uzreiz nāk ar lielām ekspektācijām, kaut ko ir dzirdējis. Un, ja būs slikti, tad arī kaut ko sliktu pateiks sociālās un nesociālās vidēs. Bet ārzemnieks vairāk runā ar servisu.”

A: “Šeit sākas arī problēma daļai latviešu viesmīļu. Ja viņiem ir pretī ārzemnieks, kurš viegli komunicē, līdz ar to tas latviešu bāliņš vai tautumeita abstulbst no tā, ko viņiem saka, un netiek galā ar situāciju, jo nav pierasts komunicēt. Laikam tā ir tā lielākā atšķirība.”

M: “Tas, ko esmu novērojis, ka mēs [latvieši] baigi iespringstam uz to, ka neesam profesionāli vai izglītoti konkrētajā jomā kā klienti, un labāk nejautājam, ka tik greizi nesarunājam. Ja nosaukšu kaut ko ne tā, kāds mani baigi nokritizēs. Patiesībā vienalga – pateiksi, palīdzēsim atrast pareizos vārdus. Ārzemnieku tas parasti nesatrauc. Mūsējiem šis jāmācās.”

A: “Man liekas, ka tas ir ļoti liels visas Latvijas viesmīlības industrijas uzdevums radīt to vidi vieglu, ērtu un foršu klientam, pieradināt pie tā, ka vajag aiziet pie viesa, ja redzam, ka kaut kas nepatīk, nevis uzreiz mukt uz noliktavu. Mums jāmācās vairāk komunicēt.”

M: “Gribas klientam iedot to pārliecību nākt vienkārši būt, kas viņš ir, un baudīt kopā. Izglītoties kopā.”

Komentāri (6)CopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu