Domstarpību dēļ neizdodas saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojektu (6)

VARAM paziņojumā medijiem norādīja, ka likumprojektu atbalstījusi Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Tomēr Valsts kancelejā aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā nav saskaņojusi VARAM virzīto tiesību aktu un joprojām uztur savus iebildumus, norādot uz nepieciešamību no juridiskās puses rūpīgi izvērtēt lēmuma pamatotību, izsvērt samērīgumu, riskus utt.

VARAM norādījusi, ka likumprojektu nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

"Tādējādi sanāksmē vienošanos par likumprojekta redakciju neizdevās panākt, jo Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija joprojām nepiekrīt nedz tam, ka Rīgas domes darbība ir nelikumīga un neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm, nedz tam, ka pārkāpumi attiecīgi konstatēti un dokumentēti likumprojekta anotācijā," tā norādīja VARAM.

Tagad VARAM likumprojektu precizēs atbilstoši diskusijā izskanējušajiem priekšlikumiem un 21. janvārī iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis sarunā ar aģentūru LETA teica, ka šodienas sanāksmē kļuvis skaidrs, ka likumprojektu saskaņot ar visām iesaistītajām pusēm nebūs iespējams.

Eglīts norādīja, ka tālāk likumprojekts tiks virzīts apspriešanai Ministru kabineta komitejā. Viens no tās uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentu projektus un izskatīt tiesību aktu projektus, kurus institūcijas nav pilnībā saskaņojušas.

Pēc viņa teiktā, sanāksmē Finanšu ministrijas pārstāvji pauduši, ka likumprojekts un tā izvērtēšana nav ministrijas kompetencē. Tomēr Eglīts uzskata, ka tas nav korekti, jo likumprojekts izstrādāts, balstoties uz, iespējams, prettiesiskām darbībām saistībā ar pilsētas kapitālsabiedrību pārvaldību, un, līdz ar to, arī finanšu pārvaldību.

Savukārt Valsts kancelejas pārstāvji sanāksmē minējuši iespējamos riskus, piemēram, to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) varētu vērsties Satversmes tiesā.

Arī VARAM parlamentārais sekretārs piesauca dotācijas, ko Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija saņem no Rīgas domes. Viņaprāt, ar tām esot skaidrojama nevienprātība likumprojekta atbalstīšanā.

Neraugoties uz izskanējušām pretenzijām, VARAM pārstāvja ieskatā, sanāksmē noritējušas konstruktīvas sarunas.

Komentējot Eglīta teikto, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšsēdētājs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pauda, ka VARAM vienkārši "vairs neesot argumentu, ko likt pretī." "Mūsu nostāja ir balstīta uz ekspertu viedokli, nevis politiķu personīgo redzējumu. No VARAM puses mēs ekspertu viedokli šodien gandrīz nedzirdējām un pārsvarā visu sarunu virzīja tieši Eglīts. Arī uz Latvijas Pašvaldību savienības uzdotajiem jautājumiem atbilžu īsti nebija," sacīja Valainis.

Viņš pastāstīja, ka pašvaldības lūgušas likumprojekta anotāciju papildināt ar izvērtējumu - ko pati VARAM ir darījusi, lai domei pārmestos pārkāpumus novērstu. "Visus tos pārkāpumus, kuru dēļ VARAM grib atlaist Rīgas domi, ministrija varēja ietekmēt. Viņi aicināja domi kaut ko skatīt, lai gan varēja izdot rīkojumu un likt kaut ko mainīt. Te patiesībā ir jāmēra arī VARAM bezdarbība, kādēļ tas viss ir noticis," uzskata Valainis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) aģentūrai LETA sacīja, ka viņu vienīgais uzdevums esot panākt, lai likumprojekts tiek sagatavots profesionāli un tiesiski pareizi. "Uzreiz pēc šī likumprojekta izstrādes mēs lūdzām ekspertu viedokli. Mēs nepieļausim neprecizitātes vienalga vai tas skar Rīgu vai kādu citu pilsētu," sacīja Kaminskis.

Viņš arī norādīja, ka biedra naudas tiek maksātas pilnīgi visās organizācijās un, lai Rīgai nebūtu ievērojami lielāka ietekme, kas varētu pienākties, balstoties uz iedzīvotāju skaitu, pašvaldībai esot noteikts samazinātais maksājums.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojektā teikts, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi. Līdz ar likuma pieņemšanu Saeimā Rīgas dome tiktu atlaista un tās vietā tiktu iecelta pagaidu administrācija.

Pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs teiktā, esot paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu, it sevišķi pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pārraudzības un kontroles jomā. "Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5% līdz 7% apmērā, Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi "uzticības" izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt šis ne tuvu nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām "Rīgas satiksmē", tā iepriekš paudis Gerhards.

Premjerministra Māra Kučinska (ZZS) pieaicinātie juristi gan norādījuši, ka sagatavotais likumprojekts nav pietiekams pamats visas domes atlaišanai, taču Gerhards varot izmantot sev piešķirtās tiesības un atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S).

Gerhards gan apņēmies domes atlaišanas likumprojektu uzlabot un atkārtoti iesniegt to valdībai, nevis lemt tikai par Ušakova atlaišanu.