Jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit galvenais vārds pašlaik ir neskaidrība, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
ĀM: arī Latvijas attiecībās ar Lielbritāniju gaidāma liela neskaidrība (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ierēdne uzsvēra, ka pašiem britiem pēc noraidošā balsojuma par Brexit vienošanos tagad jāpieņem lēmums, ko viņi grib - "cieto Brexit", izmaiņas līgumā ar ES vai ko citu.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā telekanālam LNT piebilda, ka vakardienas britu balsojums nozīmē, ka panāktā vienošanās, kas tikusi vērtēta arī kā optimāla Latvijas interesēm, ir izgāzusies, un britu valdībai tagad ir trīs dienas, lai sagatavotu jaunu vienošanos, un tagad varianti esot visi iespējamie - izstāšanās bez vienošanās, izstāšanās termiņa atlikšana utt.
Rinkēvičs bija skeptisks par jauna referenduma sarīkošanas iespējām. Viņš domā, ka britu sabiedrība pašlaik ir tik sašķelta, ka nevienam viedoklim nav īsti pārsvara, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāds būtu šāda referenduma iznākums.
Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka briti turklāt ir nonākuši lielā laika trūkumā, jo, ja tiks nobalsots arī par neuzticību Terēzas Mejas valdībai, Lielbritānija var nonākt arī līdz ārkārtas vēlēšanām, un tad līdz marta beigām jaunu izstāšanās līgumu nebūtu iespējams izstrādāt.
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra: ja līdz 29.martam nebūs izstāšanās līguma, arī Latvijai nebūs nekāda attiecību regulējuma ar Lielbritāniju un attiecīgi būs ļoti liela neskaidrība gan par Latvijas iedzīvotāju situāciju šajā valstī, gan par savstarpējo tirdzniecību, gan citiem jautājumiem.
Krīzes menedžēšanas plāni valstij esot, tomēr pilnībā situāciju prognozēt nevarot, sacīja Kalniņa-Lukaševica. Latvijā lēš, ka būs jāpieņem vismaz ap desmit likumu, tāpēc vajadzētu rīcībspējīgu valdību.
Rinkēvičs piebilda, ka ĀM prognozējusi, ka ir iespējams Brexit bez vienošanās, un mudināja gatavoties šādai situācijai. Situācija ir tik neskaidra, ka kādas ilgtermiņa stratēģijas nav iespējams izstrādāt, un nākas vien reaģēt uz situāciju, vērtēja politiķis.
Kalniņa-Lukaševica atzina, ka tagad aktīvi tiek runāts par Lielbritānijas izstāšanās datuma atlikšanu. Teorētiski tas ir iespējams, ja britu valdība to lūdz un visas pārējās 27 ES valstis tam piekrīt.
Ministrijas pārstāve uzskata, ka ĀM ir gana aktīvi informējusi cilvēkus un uzņēmējus par Brexit procesiem un situāciju, kas iestāsies, ja nebūs vienošanās par britu izstāšanos no ES. Daudziem Latvijā ir bijusi sajūta, ka diez vai nonāksim pie sliktākā Brexit scenārija, tomēr tas itin drošiem soļiem tuvojas, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nopietni jāgatavojas, piebilda Kalniņa-Lukaševica.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas nostāja paliek nemainīga - valsts centīšoties aizstāvēt mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses Lielbritānijā.
Ārlietu ministrs informēja, ka aicinās Latvijas valdību, ja tāda būs izveidota, vai Saeimu pieņemt lēmumu, ka Latvija garantē mūsu valstī esošajiem britiem līdzšinējās tiesības, attiecīgi gaidot tādu pašu rīcību no Lielbritānijas pret Latvijas valstspiederīgajiem.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par Breksita vienošanos.
"Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā," pēc balsojuma atzina premjere. "Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šā vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta." Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.
Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
ĀM iepriekš brīdinājusi - ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildu tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.