Lielbritānijas parlamenta deputāti otrdien ar lielu pārsvaru nobalsoja pret premjerministres Terēzas Mejas panākto "Brexit" vienošanos. Lai arī līdz oficiālajam "Brexit" datumam palikuši tikai nedaudz vairāk kā divi mēneši, tas bija vienīgais līdz šim izstrādātais iespējamais risinājums. Kāpēc šis balsojums ir nozīmīgs un kādas būs tā sekas?
Kas notika?
Mejas piedāvātais likumprojekts par vienošanos ar Briseli paredz, ka uz pārejas laiku tiek saglabātas gan Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības valstu pilsoņu, gan Lielbritānijas pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā. Tomēr, lai šis likums stātos spēkā, tas jāapstiprina balsojumos gan britu, gan Eiropas parlamentos.
Otrdien Mejas "Brexit" vienošanās netika pieņemta britu parlamentā. Tas nozīmē, ka pēc noliktā Lielbritānijas izstāšanās datuma no ES - 2019.gada 29.marta nakts - pārejas laiks nebūs spēkā. Bezvienošanās "Brexit" uzskata par sliktāko no iespējamajiem scenārijiem (par pieciem iespējamajiem nākotnes scenārijiem lasi šeit). Šādā gadījumā tiks ietekmēti faktiski visu Lielbritānijā dzīvojošo ES, tostarp arī Latvijas, kā arī pašu Lielbritānijas pilsoņu Eiropā dzīves.
Pret Mejas piedāvāto vienošanos nobalsoja 432 deputāti, savukārt 202 balsoja par. Tā bija smagākā sakāve Lielbritānijas valdības vēsturē, parādot, cik nepopulāra Mejas panāktā vienošanās ar Briseli bija britu politiskajās aprindās.
GALERIJA: Panākta vienošanās par "Brexit" nosacījumiem
Kāpēc tas ir svarīgi?
Sakāve ir smags trieciens Mejai, kuru trešdienas vakarā gaida neuzticības balsojums.
Bet vēl svarīgāk - lai arī līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās datumam palikuši nedaudz vairāk kā divi mēneši, joprojām nav skaidrības par to, kādā veidā tas notiks.
Izstāšanās rada ļoti daudzas juridiskas, ekonomiskas un cita veida problēmas, piemēram, kāds būs ES pilsoņu statuss Apvienotajā Karalistē pēc 29.marta, kā bezvienošanās "Brexit' ietekmēs uzņēmumus, kā mainīsies ar migrāciju saistītie noteikumi, kas notiks ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežu un tamlīdzīgi.
Izstāšanās skar ļoti daudzus aspektus - tai skaitā ikdienišķas lietas, par ko Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi, iespējams, nav pat aizdomājušies.
Kas notiks tālāk?
Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins ierosinājis neuzticības balsojumu pret Meju. Trešdienas vakarā plānotajā balsojumā atklāsies, vai britu parlamentārieši vēlas, lai pašreizējā valdība turpina "Brexit" sarunas.
Ja Meja izturēs neuzticības balsojumu, viņas valdība turpinās uzņemto kursu.
GALERIJA: Londonā notiek pret Brexit vērsta demonstrācija
Savukārt ja Meja balsojumā zaudēs, turpmākā virzība atkarīga no tā, vai būs iespējams izveidot citu valdību ar jaunu premjeru, kas varētu virzīt "Brexit" procesu citā virzienā. Ja neviena no iespējamajām valdībām divu nedēļu laikā neuzvarēs uzticības balsojumā, iespējamas ārkārtas vēlēšanas.
Tomēr analītiķi prognozē, ka Meja izturēs neuzticības balsojumu, pēc kā varētu parlamentam prezentēt atšķirīgu "Brexit" plānu. Pagaidām nav skaidrības, kādu alternatīvu viņa varētu piedāvāt.
Ņemot vērā, ka līdz "Brexit" datumam palicis ļoti maz laika, iespējams, ka 2019.gada 29.martā Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez nekādas vienošanās un pārejas perioda. Tādā gadījumā pēkšņi pārtrūks Apvienotās Karalistes un ES saites; Apvienotā Karaliste nebūtu pakļauta ES noteikumiem, bet arī nesaņemtu šo attiecību sniegtos labumus.
ES vairs nevarēs saglabāt tādas pašas tirdzniecības attiecības ar Lielbritāniju, un visi darījumi tiks slēgti, ņemot Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus. Respektīvi – muitas tarifi būs daudz augstāki nekā pašlaik, un Lielbritānijai pieeja vienotajam Eiropas tirgum būs liegta.
Apvienotā Karaliste arī zaudēs tirdzniecības līgumus ar citām valstīm, ko tā slēgusi kā ES valsts. Valstij vajadzēs atkal veikt sarunas un noslēgt jaunus līgumus. Prognozējams, ka ražošanas uzņēmumiem pēc "Brexit" datuma varētu kavēties detaļu piegādes. Apvienotā Karaliste arī varēs noteikt savus migrācijas noteikumus. Lielbritānijā dzīvo lielākā ārzemēs dzīvojošo latviešu diaspora, un tas nozīmē, ka izstāšanās bez vienošanās ievērojami skars arī Latvijas valstspiederīgos.
Eksperti prognozē, ka bezvienošanās "Brexit" novedīs pie pārtikas cenu celšanās, preču iztrūkuma un bloķētiem ceļiem papildus robežkontroles dēļ.
Valdība varētu arī piedāvāt jaunas vienošanās izstrādāšanu, taču tādā gadījumā Lielbritānijai būtu jālūdz ES vairāk laika. Iespējama arī vēl viena referenduma rīkošana - taču arī tādā gadījumā būtu jālūdz izstāšanās termiņa pagarināšana.
Lai arī kurš scenārijs īstenosies, Lielbritānija nonākusi vēl neapgūtā teritorijā un "Brexit" pulkstenis turpina tikšķēt.
Ko ES domā par "Brexit" jukām?
Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā vairāki runātāji norādīja, ka Apvienotajai Karalistei vēl ir laiks atteikties no "Brexit" īstenošanas, dažiem sakot, ka valsts "atplestām rokām" tiekot gaidīta atpakaļ ES. Vairāki EP deputāti mudināja rīkot jaunu referendumu vai arī dot valstij vairāk laika.
Britu parlaments noraidījis valdības panākto vienošanos, taču nezina, ko vēlas tās vietā, norādīja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas pārstāvis Estebans Gonsaless Ponss.
EP Eiropas Nāciju un brīvības grupas pārstāvis Džerards Batens nodēvēja "Brexit" par "šarādi", jo abpusēji apmierinoša vienošanās nemaz neesot bijusi iespējama. Viņš mudināja Meju atkāpties.
Citi - piemēram, ETP grupas pārstāvis Šons Kellijs no Īrijas - norādīja, ka jauna referenduma rīkošana radītu jaunu šķelšanos sabiedrībā.
