Lai gan mūziķei un aktrisei Ilonai Balodei nepatīk, ka viņu sauc par varoni vai stipru piemēru citiem, tas tomēr nenoliedzami ir apbrīnojami - ikdienas dzīve kopā ar savu likteni - Rolandu Ūdri jeb Ūdrīti.
Balode: ielienu gultā, aplieku sev apkārt Ūdra stīvo roku... (1)
Viņas pieredze!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan ikdienā Ūdrīša aprūpe neapšaubāmi nogurdina, Ilona aizvien apgalvo, ka tas iespējams tikai tāpēc, ka Ūdris viņu tik ļoti atbalsta.
"Lai cik grūti ir bijis fiziski, morāli Ūdris mani ļoti atbalsta. Ļoti. Neviens cilvēks pasaulē mani tā nesaprot kā Ūdris. Viņš var dusmoties, saukt mani par muļķi, taču vienmēr saprot. Tad ielienu gultā viņam blakus, aplieku sev apkārt viņa stīvo roku, ielienu padusē un papinkšķu. Pēc brīža viss pāriet..." žurnālā "Ieva" intervijā runā Ilona Balode. [..]
Balode abu attiecības ar Ūdri dēvē par kosmosu jeb pārdabisku saslēgšanos. "Starp mums vienkārši notika pārdabiska saslēgšanās.
Mēs kopā esam piedzīvojuši gan elli, gan kosmosu. Bet cilvēki jau to nesaprot, viņi uz to visu skatās baigi praktiski. Viņi domā, ka tu rūpējies par to savu cilvēku kaut kā vārdā. Viņi nesaprot, ka patiesībā viss ir daudz vienkāršāk – vienkārši kosmoss,
satikšanās kādā citā līmenī. Un tu nevari viņiem to ieskaidrot," intervijā žurnālā "Ieva" runā Ilona Ūdre. "Jā, mainījās ārējais veidols, ārējās izpausmes, bet ne pats cilvēks. Viņš joprojām ir tas pats Ūdris, ar kuru man ir pilnīgs kosmoss. Es bieži vien domāju, ar ko mēs esam izpelnījušies tādu balvu – satikšanos kosmosā, prātam neaptveramā līmenī?! Tik daudzi visu mūžu meklē savu cilvēku, satiekas ar vienu, otru, trešo, un tā arī neatrod to īsto."
Vairāk atklāto interviju lasi žurnālā "Ieva".