Trampa draudu vērtība jeb cik sāpīgi ASV var "iesist" Turcijai?

FOTO: AP/Scanpix

"Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem," šīs nedēļas sākumā draudēja ASV prezidents Donalds Tramps. Neraugoties uz to, ka abas ir NATO dalībvalstis, to vidū valda plašas atšķirības uzskatos. Britu raidorganizācija BBC pētīja, cik reāli ir Trampa draudi un kādu ietekmi tie atstāj uz abiem NATO sabiedrotajiem.

Kas ir noticis?

Pagājušā gada beigās Tramps paziņoja par ASV bruņoto spēku izvešanu no Sīrijas, kur kopā ar kurdu militārajiem grupējumiem cīnījās pret “Islāma valsts” teroristiem. Tikām Turcija atzinusi kurdus par teroristiem.

Trampa draudi izraisīja asu Turcijas atbildi – valdības pārstāvji kritizēja ASV prezidentu, sakot, ka Tramps un viņa vadītā valsts neko nesasniegs, turpinot draudēt ar ekonomiskām sankcijām citām valstīm.

Pēc Trampa draudošā tvīta bija vērojams neliels liras vērtības kritums. Lai arī tās vērtība atguvās, analītiķi pievērsa uzmanību, ka

šādi Trampa izteikumi spēj ietekmēt Turcijas valūtas kursu.

Ciešas un apdraudētas attiecības

Jau vēsturiski attiecības starp Vašingtonu un Ankaru ir bijušas ciešas – gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri. Turcija ir NATO sabiedrotā – tātad vitāls ASV sabiedrotais. Tomēr abu valstu vidū ir nozīmīgas domstarpības, kas brīžiem ir pāraugušas atklātā konfrontācijā.

Pērn augustā pasaules uzmanību piesaistīja tiesas prāva, kuras dēļ ASV noteica sankcijas Turcijas ministriem. Turcijā apcietinājumā tika turēts amerikāņu mācītājs Endrjū Bransons, kurš bija apsūdzēts par sadarbību ar musulmaņu garīdznieku Fetullu Gilenu, kas tiek vainots 2015. gada neveiksmīgajā apvērsuma mēģinājumā.

Tas iezīmēja abu valstu attiecību pasliktināšanos, kas savukārt atstāja sekas uz jau tā trauslo Turcijas ekonomiku. Tāpat ASV noteica dubultus ievedmuitas tarifus Turcijas alumīnija un tērauda importam, kas turpināja graut liras vērtību. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, augustā lira bija zaudējusi 40% no savas vērtības.

Arī Turcija nepalika atbildi parādā – tika noteikti paaugstināti tarifi ASV ražotajām automašīnām, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai.

Kas ir Turcijas sabiedrotie?

Kopumā Turcijas eksports uz ASV ir tikai pieci procenti no tās kopējā – šī valsts par svarīgākām uzskata tirdzniecības saites ar Ķīnu, Krieviju un Vāciju. Tomēr, lai gan ASV nav lielākais Turcijas tirdzniecības partneris, ir vairāki ļoti ievainojami ekonomiskie sektori, kas cieš no abu valstu saspringtajām attiecībām.

Šo sektoru vidū ir gaisa transports, autobūve, kā arī dzelzs un tērauda ieguve. Tieši uz šiem ekonomiskajiem sektoriem ASV izvēlējās vērst sankcijas, lai panāktu Bransona atbrīvošanu.

Turcijai jau vēsturiski ir bijis deficīts starptautiskajā tirdzniecībā – no pārējās pasaules tā importē vairāk nekā eksportē. Tomēr sarežģītā politiskā situācija un liras vājums Turcijas eksporta tirgū radīja papildu konkurenci, jo imports kļuva ievērojami dārgāks.

Galvenā Turcijas ekonomiskā ievainojamība

Galvenā Turcijas ievainojamība ir saistāma ar tās augsto valsts parādu. Pagājušā septembra beigās Turcijas ārējais parāds veidoja 50% no iekšzemes kopprodukta. Atsaucoties uz turku analītiķiem – parāds ir tikpat liels, cik gada laikā saražoto preču un pakalpojumu vērtība.

“Tas ir Turcijas Ahileja papēdis. Valsts faktiski ir atkarīga no starptautisko investoru labvēlības un svārstībām finanšu tirgos,” saka Jorkas universitātes ekonomists Gulcins Ockans.

Vēl sarežģītāku šo situāciju padara fakts, ka lielākā daļa aizņēmumu ir īstermiņa, un drīzumā Turcijai tie būs jāatmaksā. Tas nozīmē, ka ārvalstu kapitālam ir pat izšķiroša nozīme Turcijas ekonomikā.

Tā kā parādi ir ārvalstu valūtās – dolāros un eiro, lirai zaudējot vērtību, kopējais parāds turpina pieaugt. Valūtas vērtības kritums iezīmē vēl vienu sarežģītu problēmu, ar ko Turcijas ekonomika saskaras ilgāku laiku, – tā ir inflācija. Pērn kopējais preču un pakalpojumu cenu kāpums sasniedza pat 25% atzīmi.

Pārliecības kritums

Jāatzīmē, ka Turcijas ekonomika stabili ir augusi kopš 2001. gada. Taču pagājušajā gadā radās bažas par ekonomikas pārkaršanu lielo izdevumu un aizņemšanās dēļ. Tāpat Turcijas valdība ir pārņēmusi daļu Centrālās bankas funkcijas, kas radījis investoru satraukumu par Turcijas ekonomisko virzienu un fiskālo politiku.

Līdz ar to ASV var ietekmēt procesus tā, lai ciestu Turcijas ekonomika.

“Kapitāla plūsma uz Turciju var apsīkt, kas savukārt var radīt jau kārtējo liras vērtības kritumu,” saka Ockans.

Stratēģiskā partnera vājināšana

Tomēr šajā situācijā svarīgas ir Turcijas un ASV stratēģiskās un politiskās attiecības. Turcija robežojas ar Sīriju, Irānu un Irāku, ar kurām ASV uzmanīgi veido savu politiku. Turcija aizsardzībai saņem ASV ražoto aizsardzības ekipējumu, tāpat arī lielāko daļu Turcijas gaisa spēku apgādā tieši ASV armija.

Turcijā atrodas stratēģiski svarīga ASV un NATO gaisa spēku bāze, kas Savienotajām valstīm kalpo kā atgādinājums – Turcija tik tiešām var būt ekonomiski ļoti ievainojama, taču politiski un stratēģiski tā ir ļoti svarīgs sabiedrotais. Un ekonomisko faktoru dēļ Turcija varētu būt gatava arī atteikties no šīs stratēģiskās partnerības par labu sadarbībai ar Krieviju, kas faktiski ir NATO galvenais pretsvars.

Uz augšu