Plānojot nākamo gadu valsts budžetu, Latvijas politiķiem jāņem vērā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" saistītos makroekonomiskos riskus, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Bankā.
LB: Nākamo gadu valsts budžetā politiķiem jāņem vērā ar "Brexit" saistītie riski
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mūsuprāt, Latvijas politikas veidotājiem ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saistītie makroekonomiskie riski būtu jāņem vērā, veidojot un īstenojot plānošanas dokumentus, tostarp piesardzīgi plānojot nākamo gadu valsts budžetu. Uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar Lielbritānijas uzņēmējiem, klientiem," pauda centrālajā bankā.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka "Brexit" ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, pēc ekspertu vērtējuma, būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.
Pēc Latvijas Bankā minētā, Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6,5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir apmēram 0,6% no IKP.
Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis triju gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0,8% līdz 1,7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. "Šeit gan jāpiebilst, ka "Brexit" procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem," atzīmēja Latvijas Bankā.
Raugoties nozaru dalījumā, ietekme, pēc Latvijas Bankā skaidrotā, varētu būt nevienmērīga. "Ekonomiskās attiecības ar Lielbritāniju ir visai nozīmīgas koksnes izstrādājumu ražotājiem, kas uz Lielbritāniju izved tuvu 20% no eksportētās produkcijas. Šeit gan jāpiebilst, ka nozares uzņēmumiem un federācijai "Brexit" iespēja nav jaunums un bijusi iespēja izsvērt riskus. Savukārt pakalpojumu eksportā uz Lielbritāniju dominē transporta pakalpojumi un Lielbritānijas viesu tēriņi Latvijā, kas var skart viesmīlības un transporta nozares," minēja Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā norādīja, ka "Brexit" process neveido tiešus sistēmiskos riskus Latvijas finanšu sektoram, ņemot vērā nelielo saikni ar Lielbritāniju. Tajā pašā laikā ES līmenī būtiska uzmanība tiek pievērsta nozīmīgajam atvasināto finanšu instrumentu operāciju apmēram ar Lielbritāniju. "Latvijā atvasināto finanšu instrumentu operāciju apmēri ir nenozīmīgi, taču netiešu ietekmi nevar izslēgt," minēja Latvijas Bankā.
Pēc centrālajā bankā paustā, "Brexit" bez vienošanās aktualizē arī jautājumu par pārmainām, kas skars Lielbritānijas uzņēmumu iespējas sniegt finanšu pakalpojumus ES valstu teritorijā, piemēram, daudzas Lielbritānijā licencētās iestādes izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību ES un sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā. "Brexit" bez vienošanās nozīmētu šādu pakalpojumu sniegšanas brīvības pārtraukšanu, tādējādi šādiem Lielbritānijas uzņēmumiem būtu jāiegūst jauna maksājumu pakalpojumu sniedzēja licence ES.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien, 15.janvārī, ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par "Brexit" vienošanos.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.