Visi scenāriji, izņemot Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latvijas ekonomiku tuvākajā laikā neatstās, taču arī šādā gadījumā sekas būtu nevēlamas, bet ne graujošas, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
Swedbank" galvenā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai LETA norādīja, ka līdz pašreizējam Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" datumam ir palikuši nu jau tikai divarpus mēneši, tomēr kopš pērnā gada decembra nav tikts nekur tālu. "Kā gaidīts, Lielbritānijas parlaments ir noraidījis pašreizējo vienošanos ar ES. Šovakar sekos uzticības balsojums [premjerministres Terēzas] Mejas valdībai, un pašlaik izskatās, ka to gan Meja vinnēs, jo viņas partijas biedri nav ieinteresēti jaunās vēlēšanās. Ir pieaugusi varbūtība, ka Lielbritānija prasīs ES izstāšanās termiņa pagarināšanu, piemēram, gadījumā, ja tiek rīkots jauns referendums, kurā, šķiet, ir ieinteresēta opozīcija. Tomēr Lielbritānijas parlaments ir tik sašķelts, viedokļi tik dažādi un saspīlējums tik augsts, ka situācija var strauji mainīties un nevar izslēgt jebkuru scenāriju, piemēram, jaunu valdību vai jaunas vēlēšanas gadījumā, ja Mejas valdībai tiek izteikta neuzticība, kas arī prasītu termiņa pagarināšanu, vai arī Lielbritānijas izstāšanos no ES jau 29.martā bez jebkādas vienošanās," viņa sacīja.
Strašuna atzina, ka augsta nenoteiktība, protams, rada svārstības finanšu tirgos. Mārciņa pavājinājās pirms otrdienas balsojuma, bet tad atkal atguvās gan pret eiro, gan pret ASV dolāru, svārstībām esot +/-1% robežās. "Svārstības saglabāsies arī turpmāk, pašlaik izskatās, ka finanšu tirgi tomēr drīzāk sagaida termiņa pagarināšanu nevis "Brexit" bez vienošanās. Akciju cenas gan Lielbritānijā, gan Eiropā pērn krīta diezgan līdzīgi - par apmēram 12-13% gada laikā, vairāku, tostarp arī ar "Brexit" nesaistītu faktoru dēļ, savukārt šogad līdz šim Lielbritānijas akcijām bija vien par mata tiesu sliktāks rezultāts nekā citur Eiropā, proti, starpība ir mazāka par vienu procentpunktu," viņa teica.
"Swedbank" galvenā ekonomiste norādīja, ka visi scenāriji, izņemot "Brexit" bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latviju tuvākajā laikā neatstās - jebkura veida vienošanās paredzētu vismaz divu gadu pārejas periodu, kuras laikā gan Lielbritānijas, gan ES uzņēmēju tiesības un pienākumi praktiski nemanītos, bet ilgtermiņā izmaiņas tirdzniecības plūsmās un piegāžu ķēdēs būs atkarīgas no tā, kāda izskatīsies gala vienošanās. Pašlaik to ir ļoti grūti paredzēt, jo šobrīd uz galda ir vienošanās, ka par visiem strīdīgākajiem jautājumiem vienosies pēc 29.marta, kas ir Lielbritānijas izstāšanās termiņš.
Pēc Strašunas minētā, "Brexit" bez vienošanās kardināli mainītu spēles noteikumus, jo šī brīža ES likumi vairs nebūtu spēkā - tas ietekmētu gan tirdzniecību, gan cilvēku pārvietošanos, gan jebkuru citu sadarbību ar Lielbritāniju. Latvijas iedzīvotājiem importētas preces un pakalpojumi no Lielbritānijas kļūtu dārgāki, ceļošana uz Lielbritāniju sarežģītāka. Tāpat pieaugtu šķēršļi eksportam uz Lielbritāniju. Latvija eksportē uz Lielbritāniju apmēram 5% no visām precēm un 8% no pakalpojumiem. "Mūsu aplēses liecina, ka augstākas izmaksas eksportam un importam varētu veidot ap 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet daļu no šīm izmaksām, visticamāk, uz sevi paņemtu Lielbritānijas puse," viņa piebilda.
Strašuna atzina, ka, visticamāk, būtu arī netieša ietekme - izaugsmes palēnināšanās Eiropā kopā ar sliktāku noskaņojumu un vārgākām eksporta perspektīvām varētu piebremzēt arī Latvijas izaugsmi.
"Visiem uzņēmējiem būtu prātīgi jau tagad apzināties savas attiecības ar Lielbritānijas partneriem - kādi ir līgumi un vienošanās, kādas ir piegāžu ķēdes, vai būs nepieciešama palīdzība tikt galā ar jaunām muitas procedūrām un kā varētu mainīties loģistika. Jau tagad būtu vērts pārbaudīt, kādi tarifi būtu spēkā konkrētām precēm vai pakalpojumiem ārpus ES un vai būtu nepieciešamas kādas papildu licences. Jācer uz labāko scenāriju, kurš vēl arvien ir ticamāks, bet prātīgāk būtu sagatavoties arī sliktākam pavērsienam," teica Strašuna.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka īstermiņā pēdējo dienu notikumi Latviju īsti neietekmēs, jo otrdienas balsojums ir noraidījis esošo vienošanās piedāvājumu, taču skaidrību par tālākajām Lielbritānijas attiecībām ES joprojām nav.
Viņš arī atzina, ka Latvijai sliktākais scenārijs būtu Lielbritānijas izstāšanās no ES šogad 29.martā bez jebkādas vienošanās. Tas nozīmētu nekavējošu robežu atjaunošanu un būtiskus pārrāvumus tirdzniecībā, kā arī sadarbības pārtraukšanu citās jomās, piemēram, aviācijā.
"Šādā gadījumā negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt 1-2% no IKP. Tomēr šis scenārijs man joprojām šķiet maz ticams un, pat ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vispārīgas vienošanās, tehniskas pārejas perioda vienošanās, piemēram, par muitas prasību nepiemērošanu līdz brīdim, kad izveidot nepieciešamā infrastruktūra, būtu gan ES, gan Lielbritānijas interesēs. Tas būtiski mazinātu arī "Brexit" negatīvo ietekmi uz Latviju, taču šobrīd neziņa saglabājas un "Brexit" joprojām ir viens no riskiem, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad," teica Āboliņš.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja - kā jau tika prognozēts, britu mārciņas tirgus vērtība uz Mejas "Brexit" plāna sakāvi sākotnēji reaģēja ar kritumu, bet pēc tam tirgi nomierinājās, saprotot, ka izstāšanās bez darījuma nebūt vēl nav neizbēgama.
"Šobrīd ticamākais variants šķiet jaunas sarunas un izstāšanās atlikšana. Ir skaidrs, ka parlamenta vairākums nevēlas izstāšanos bez vienošanās, tāpat atbalsta nav arī atkārtotam referendumam. Nav izslēgts, ka leiboristu partija prasīs uzticības balsojumu valdībai, bet tā, visdrīzāk, paliks amatos, jo konservatīvie nevēlas ārkārtas vēlēšanu risku," teica Strautiņš.
Viņš atzina, ka no Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju interešu skatu punkta ideāls scenārijs būtu Lielbritānijas palikšana ES, bet cerības nav lielas. Tāpat skaidrs, ka izstāšanās ar vienošanos ir labāka par izstāšanos bez vienošanās.
"Lielbritānijas aiziešanai no ES jebkurā versijā sekas būs nevēlamas, taču ne graujošas. Lielbritāniju varētu vērtēt kā svarīgu otrā ranga tirdzniecības partneri, galvenās mūsu partnervalstis ir Baltija, Krievija, Vācija un Zviedrija. Vairāk nekā pusi preču eksporta veido koksne un tās izstrādājumi, kurus briti nevar aizstāt ar saviem ražojumiem. Atšķirībā no pārtikas un detaļu piegādēm mašīnbūves rūpnīcām, šo produktu gadījumā kritiska nav piegāžu kavēšanās par dažām stundām vai dienām. Daudz nevēlamākas no mūsu skatu punkta ir "Brexit" politiskās sekas, kā arī iespējamā netiešā ekonomiskā ietekme caur ietekmi uz citām mūsu tirdzniecības partnervalstīm," sacīja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien, 15.janvārī, ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par "Brexit" vienošanos.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.