"Krabjgeita" turpinās: Norvēģija lūdz papildu laiku

Pēc viņa paustā, tādējādi Norvēģijas puse vismaz par stundu ir samazinājusi savas uzstāšanās laiku tiesas sēdes noslēdzošajā dienā ceturtdien, kad "Senators" advokāti mēģinās atspēkot prokurora un viņa palīga iepriekšējā dienā paustos argumentus.

Viņš sacīja, ka trešdien Norvēģijas Augstākās tiesas prokuroram un viņa palīgam - Norvēģijas premjerministra juridiskā dienesta vadītāja vietniekam - bija iespēja uzstāties, un paust savu pozīciju attiecīgajā lietā.

Komentējot šīs dienas sēdes norisi, Pildegovičs sacīja, ka Norvēģijas Augstākās tiesas tiesnešiem bijis daudz precizējošu jautājumu tiesas prokuroram un viņa palīgam. "Abi kungi visiem spēkiem mēģināja izvairīties no jautājuma par to, vai Svalbāras līgums un ģeogrāfiskais tvērums ir jāņem vērā un jāanalizē, spriežot par mūsu gadījumu," apgalvoja zvejas kuģa īpašnieks.

Savukārt ceturtdien paredzēta tiesas sēdes pēdējā, noslēdzošā diena, kas būšot diezgan svarīga. "Rītdiena ir diezgan svarīga diena, jo būs redzams, cik labi katra puse ir sagatavojusies, cik precīzi varēs atspēkot pretējās puses izmantotos argumentus," viņš sacīja.

Pildegovičs piebilda, ka žurnālisti viņam esot jautājuši par iespējamu saistību ar naftas biznesu, jo šīs nozares pārstāvjiem, tajā skaitā ES valstīs, ir ļoti liela interese par nafta atradnēm Svalbāras reģionā. "Patlaban mums nav nekādas saistības ar šo biznesu, bet es domāju, ka naftas industrija ļoti uzmanīgi seko līdzi notiekošajam," viņš sacīja.

Kuģa īpašnieks skaidroja, ka Norvēģijas Augstākā tiesa "Senator" lietu pagaidām skata jautājuma par to, vai sniega krabis ir uzskatāms par sēdošu sugu vai tomēr nesēdošu, kontekstā, kam ir būtiskas juridiskas konsekvences. Otrs jautājums ir tas, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju.

Zvejas kuģim "Senator" nelabvēlīga sprieduma gadījumā attiecībā uz iepriekš minētajiem diviem jautājumiem Augstākā tiesa Norvēģijā skatīs arī jautājumu par 1920.gadā Parīzē parakstītā Svalbāras līguma ģeogrāfisko tvērumu jeb to, cik tālu no Svalbāras krastiem sniedzas līguma nosacījumi, zināja teikt kuģa īpašnieks.

"Gadījumā, ja tiesa nolems, ka mums nav taisnība, mēs tiesāsimies jautājumā par Svalbāras līgumu un, ja arī tur būs negatīvs lēmums, viennozīmīgi, visa šī situācija tiks pārcelta uz starptautiskām tiesām ārpus Norvēģijas," sacīja Pildegovičs.

Pēc viņa sacītā, Norvēģijai būs neaplēšami zaudējumi, ja Hāgā bāzētā ANO Starptautiskā tiesa lems, ka pārējām valstīm ir tādas pašas tiesības uz Svalbāras reģionā esošajiem dabas resursiem kā Norvēģijai, salīdzinājumā ar to, kādi zaudējumi šai valstij būtu negatīva Norvēģijas Augstākās tiesas sprieduma gadījumā.

LETA jau vēstīja, ka pērn Norvēģijas Augstākās tiesas sēde arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa "Senator" lietā notika piecu tiesnešu sastāvā, un tajā nebija vienprātības. Tāpēc tiesa izlēma šo lietu skatīt atkārtoti janvāra vidū plašākā - 11 tiesnešu - sastāvā.

Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošu zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.