Saeimas vairākums ceturtdien nolēma noraidīt vairāku deputātu pieprasījums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) izskaidrot balsojumus par ANO Migrācijas paktu un ANO Bēgļu paktu.
Noraida pieprasījumu Rinkēvičam izskaidrot balsojumus par ANO Migrācijas paktu un Bēgļu paktu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš šo pieprasījumu neatbalstīja arī Pieprasījumu komisija.
Pieprasījumu ārlietu ministram "Par Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā" bija iesnieguši vairāki Saeimas deputāti, tajā skaitā no "Saskaņas" saraksta ievēlētā Jūlija Stepaņenko un virkne "KPV LV" politiķu - Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Iveta Benhena-Bēkena, Ēriks Pucens, Jānis Vitenbergs, Janīna Kursīte un Ralfs Nemiro.
Pieprasījumā deputāti norādījuši, ka, neskatoties uz Saeimas lēmumā pausto nepārprotamo noraidījumu Migrācijas paktam un Latvijas sabiedrības pausto nostāju, Latvijas pārstāvis pērn 19.decembrī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Migrācijas paktu atturējās, nevis balsoja "pret".
Politiķi pārmeta, ka, neinformējot sabiedrību un likumdevēju par plānotajām darbībām un saviem nodomiem, ĀM pilnvarotais Latvijas pārstāvis pērn 19.decembra balsojumā atbalstījis arī ANO Globālo deklarāciju par bēgļiem.
Deputāti vēlējās uzzināt atbildes uz vairākiem jautājumiem, tajā skaitā to, kāpēc ĀM pienācīgi neesot informējusi sabiedrību par ANO migrācijas paktu, kā arī iepriekš ievietojusi mājaslapā pakta neoficiālo tulkojumu, kas saturējis neprecizitātes. Tāpat deputāti vēlas zināt, kādēļ Latvijas pārstāvis balsojumā par paktu atturējies, nevis balsojis "pret".
Parlamentārieši arī vēlējās uzzināt, kādas saistības Latvijai tiek uzliktas un vai veikta pakta juridiskā izpēte. Pēc parlamentāriešu domām, Saeimai un ĀM ir atšķirīgs redzējums par Migrācijas paktu. Savukārt attiecībā uz Bēgļu paktu, deputāti vēlas uzzināt, kāpēc sabiedrība neesot informēta par šī pakta sagatavošanu un atbalstīšanu.
Ārlietu ministrs iepriekš komisijas locekļiem skaidroja, ka diskusija par šo kompaktu un Ārlietu ministrijas (ĀM) pozīciju bijusi jau Saeimas Ārlietu komisijas sēdē un vēstulē, kas nosūtīta komisijai.
"Saeimas lēmums tika izpildīts precīzi, proti, neviens Latvijas pārstāvis nepiedalījās konferencē Marakešā, kurā tika apstiprināts kompakts. Savukārt 19.decembrī, pirms ANO Ģenerālās asamblejas balsojuma, Ārlietu komisija tika informēta par atturēšanos balsojumā, nevienam pret to neiebilstot. Tāpat Latvijas pārstāvis asamblejā izskaidroja Latvijas nostāju," uzsvēra Rinkēvičs.
Politiķis arī norādīja, ka nesaskata pamatu pārmetumiem, ka Saeimas lēmums netiktu izpildīts. Tāpat, neatkarīgi no balsojuma, kompakts nav juridiski saistošs nevienai no ANO dalībvalstīm un neuzliek nekādas jaunas saistības, piebilda ministrs.
Jau vēstīts, ka Latvijas Saeima pieņēma rezolūciju, kurā aicināja valdību nepievienoties ANO migrācijas kompaktam.
19.decembrī ar ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, atbalstot Globālo migrācijas kompaktu.
Rezolūciju atbalstīja 152 valstis, piecas valstis - ASV, Čehija, Izraēla, Polija un Ungārija - bija pret, 12 valstis atturējās, ieskaitot Latviju.
ANO Globālais migrācijas pakts tika pabeigts jūlijā pēc 18 mēnešu ilgām sarunām. To vienbalsīgi atbalstīja 192 valstis. Taču pērnā gada decembrī ASV no pakta atkāpās.