/nginx/o/2019/01/17/11720447t1heab5.jpg)
Dzīve nebeidzamas nabadzības apstākļos un PSRS sabrukums Krievijas iedzīvotājiem rada vislielāko kaunu, liecina neatkarīgā Levada Centra jaunākā aptauja. Tomēr, neraugoties uz nabadzību, viņi uzskata Krieviju par diženu valsti un lepojas ar Krimas pievienošanu Krievijai.
Levada Centra aptaujātie norādījuši, ka vislielāko lepnumu galvenokārt izjūt par pagātnes notikumiem – uzvaru Otrajā pasaules karā (ar to lepojas 87% Krievijas iedzīvotāju), kosmosa apguvi, krievu literatūru un zinātnes sasniegumiem. Tāpat gandrīz puse aptaujāto paudusi lepnumu par Krimas pievienošanu Krievijai.
Sociologi norāda, ka Krievijas iedzīvotāji pastiprināti pievēršas pagātnei, jo trūkst faktu, ar ko lepoties pašlaik.
“Valsts līmenī tas izpaužas nacionālās idejas meklējumos, sadzīves līmenī ar uzlīmēm uz automašīnām “1941-1945: Varam atkātot”. Krievu lepnums ir cieši saistīts ar aizgājušajiem padomju laikiem un tā laika sasniegumiem,” saka Levada Centra socioloģe Karīna Pipija.
Savukārt vislielāko kaunu Krievijas iedzīvotāji izjūt par tagadnes notikumiem. Gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju ir sarūgtināti par “mūžīgo nabadzību, kādā jādzīvo diženajai tautai”, tāpat vilšanos izraisa rupjība, nelaipnība un necieņa Krievijas sabiedrībā, kā arī tehnoloģiskā un dzīves līmeņa atpalicība no Rietumvalstīm.
“Kauna sajūta ir cieši saistīta ar pagātni, kad cilvēki paši pieredzēja, vai ir dzirdējuši stāstus par labāku dzīves līmeni nekā šobrīd. Nabadzības problēma Krievijā kļūst arvien aktuālāka, tomēr iedzīvotāji turpina uzsvērt valsts diženumu,” pauž socioloģe.
Vairāk nekā 60% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts ir dižena, bet krievi – izredzētā tauta. Sociologi norāda, ka šādas sajūtas radīja Krimas okupācija 2014. gadā.
“Neraugoties uz ekonomiskiem zaudējumiem, krievi ir ieguvuši piederības sajūtu diženai valstij, kas daudziem ir svarīgāka nekā ekonomiskais stāvoklis,” saka Pipija.
Savukārt politologs Nikolajs Mironovs diženās valsts sajūtu saista ar nabadzību.
“Jo nabadzīgāki ir cilvēki, jo vairāk viņu apziņā darbojas disonanse. Propagandas iespaidā cilvēki jūt vilšanos – ja reiz mēs esam tik vareni, tad kāpēc no mums novēršas tik daudz valstu? Konflikts ar Baltkrieviju, neskaidrība ar Kuriļu salām rada domu, ka Krieviju tomēr tik ļoti neciena, kā to stāsta televīzijā, un vēl ļoti daudz kas darāms, lai tik tiešām atgūtu diženumu,” rezumē Mironovs.
