Fonda prioritāte

Pieteiktie projekti var pretendēt uz finansējumu 25 000 līdz 100 000 eiro apmērā, taču projektu īstenotājiem pašiem jāsedz vismaz 20% no kopējām izmaksām. Uz atbalstu varēs pretendēt tikai Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas juridiskās personas. Katra projekta vadošajam partnerim ir jāpiesaista partneri no visām trim Baltijas valstīm.

Katra Baltijas valsts fonda kopbudžetā ik gadu iemaksās 100 000 eiro. Fonds plāno pieņemt arī ziedojumus. Kā pirmais mērķziedojums, ko saņems Baltijas Kultūras fonds, minams Ziemeļvalstu Ministru padomes ziedojums 100 000 eiro apmērā. Ziedojums paredzēts kopīgu kultūras veicināšanas un apmaiņas pasākumu īstenošanai Ziemeļvalstīs.

Baltijas Kultūras fonds atbalstīs profesionālus pasākumus un projektus arhitektūrā, vizuālajā mākslā, dizainā, literatūrā, mūzikā, skatuves mākslā, bibliotēku, muzeju un arhīvu nozarēs, kā arī finansēs starpdisciplinārus projektus.

Fonda prioritāte ir atbalstīt jaunus, vienreizējus kultūras pasākumus ārpus Baltijas valstīm, piemēram, koncertus, izstādes, festivālus, izrādes, starptautiskus pasākumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta Baltijas reģionam, kā arī pasākumus, kas veicina kultūras internacionalizāciju, norādīja Vērdiņa.

Ekspertu komisija

Projektu pieteikumus vērtēs sešu pārstāvju ekspertu komisija, pārstāvot dažādas kultūras jomas. Ekspertu komisija tiek iecelta uz trīs gadiem. Katru valsti komisijā pārstāv divi komisijas locekļi.

Baltijas Kultūras fonda administrēšana norisināsies rotācijas kartībā - no šī gada sākuma līdz 2021. gada nogalei šo uzdevumu veiks Igaunijas Kultūras fonds. VKKF fondu administrēs no 2022. līdz 2024. gada beigām, savukārt Lietuvas kultūras padome - no 2025. gada līdz 2027. gada beigām.

Kā ziņots, aizvadīto XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku laikā Baltijas valstu kultūras ministri parakstīja sadarbības līgumus par valstu sadarbību Dziesmu un deju svētku sadarbības turpināšanā un Baltijas kultūras fonda izveidi līdz šī gada beigām.

Lietuvas kultūras ministre Liāna Roķīte-Jonsone atzina, ka līgums par Baltijas kultūras fonda izveidi ļauj uzsākt savstarpēju kultūras iepazīšanu, padarot trīs valstu piedāvājumu konkurētspējīgāku pasaules mērogā.

"Mākslinieki jau paši par sevi vēlas kļūt pamanīti citviet pasaulē, un parakstītais līgums mums sniedz iespēju radīt "Baltijas zīmolu","

sacīja Roķīte-Jonsone.

Kā norādīja Igaunijas kultūras ministrs Indreks Sārs, lai gan trīs Baltijas valstis vieno vēsturiskā tiekšanās pēc neatkarības, to kultūras ir atšķirīgas un unikālas, bet tajā pašā laikā vienotas. Sārs arī skaidroja, ka iecere veidot šādu savstarpēju kultūras fondu bijusi jau sen, taču skaidrs kopsaucējs par tā nepieciešamību tika panākts 2017. gada 7. decembrī.