Dejas balva ir Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā - baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. Šī balva pirmo reizi tiks pasniegta šī gada 29. aprīlī par izciliem mākslinieku sasniegumiem pēdējo divu gadu laikā.

Aplūko foto no preses konferences.

Video: Dejas balvas žūrija.

"Iedibinot Dejas balvu kā augstāko apbalvojumu dejas mākslā, mēs izceļam deju kā nozīmīgu kultūras vērtību un apliecinām tās žanrisko daudzveidību un jaunrades potenciālu Latvijā. Šīs balvas 13 nominācijas pozitīvā veidā vairos konkurenci visos dejas žanros: izaicinās horeogrāfus veidot un dejotājus izpildīt izcilus jaunrades darbus, ceļot nozares prestižu,” balvas nominantu paziņošanas pasākumā norādīja kultūras ministre Dace Melbārde.

Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju. Katrs laureāts saņems naudas balvu 1000 eiro apmērā (mūža balvas saņēmējs – 1500 eiro) un mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti. Apbalvošanas ceremonija norisināsies Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Pēdējo divu gadu dejas notikumus vērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija: baleta eksperti Gunta Bāliņa, Marians Butkevičs un Regīna Kaupuža (žūrijas komisijas priekšsēdētāja), laikmetīgās dejas eksperti Ramona Galkina un Andris Kačanovskis, skatuviskās tautas dejas eksperti Gints Baumanis un Alda Skrastiņa, mūsdienu dejas eksperti Inga Raudinga un Guntis Spridzāns. Balvai tika izvirzīti pilna apjoma jauniestudējumi un uzvedumi, atsevišķi tika vērtēti horeogrāfi, klasiskajā un laikmetīgajā dejā – arī dejotāji. Papildus tam lemts izvirzīt nominantus balvai “Ieguldījums dejas mākslā”, ko piešķirs par sasniegumiem pedagoģiskā, pētnieciskā un organizatoriskā darbā, kā arī balvai “Pārsteigums dejas mākslā”, kuras mērķis ir izcelt dejas robežu paplašināšanu un dejas sinerģiju ar citiem mākslas žanriem. Īpaši nozīmīgs notikums būs balva par mūža ieguldījumu dejas mākslā, kuras pirmais saņēmējs būs vairākkārtējais Deju svētku virsvadītājs, tautas deju ansambļa “Vektors” mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins.

Latvijā nav neviena cita deju kolektīva vadītāja, kurš vienuviet nostrādājis tik ilgi – gandrīz 60 gadus – un ansambli spējis uzturēt augstā līmenī.

“Uldis Šteins ir cilvēks, kurš izaudzinājis ne vienu vien latviešu skatuviskās tautas dejas paaudzi, kuram ir pašam savi vērtēšanas kritēriji, kā jādejo latviešu deja. Viņu pazīst visa Latvijas dejotāju saime, visās deju zālēs viņu sagaida ar prieku un aplausiem, viņa padomu uzklausa it visur,”

komentē Dejas balvas žūrijas eksperts Gints Baumanis.

***

Nominanti.

Klasiskās dejas iestudējums vai notikums

Balets “Antonija #Silmači”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets, horeogrāfs: Aivars Leimanis

Balets “Karmena”, producents: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, horeogrāfe: Milana Komarova

Balets “Pie zilās Donavas”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets, horeogrāfe: Helēna Tangijeva-Birzniece, horeogrāfs-inscenētājs: Aivars Leimanis

Balets “Trīs musketieri”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets, horeogrāfs: Pols Čalmers

Klasiskās dejas horeogrāfe/s

Pols Čalmers – “Trīs musketieri”

Milana Komarova – “Karmena” festivāla “LNSO Vasarnīca” ietvaros un baleta miniatūras

Aivars Leimanis – “Antonija #Silmači”

Klasiskās dejas dejotāja

Jūlija Brauere – Džuljeta (“Romeo un Džuljeta”), Konstance (“Trīs musketieri”), Marija (“Riekstkodis”), Nikija (“Bajadēra”), Cerlīna (“Dons Žuans”), Odeta (“Gulbju ezers”)

Annija Kopštāle – Rozita (“Dons Kihots”), Medora (“Korsārs”), Gamzati (“Bajadēra”), Milēdija Vintere (“Trīs musketieri”), Bebene (“Antonija# Silmači”), Kolumbīne (“Romeo un Džuljeta”)

Jolanta Lubēja – Annele (“Pie zilās Donavas”), Cerlīna (“Dons Žuans”), Zāra (“Antonija #Silmači”), Aurora (“Apburtā princese”), Konstance (“Trīs musketieri”), Gulnāra (“Korsārs”)

Alise Prudāne – Antonija, Elīna (“Antonija #Silmači”), Anna (“Trīs musketieri”), Viņa (“Dons Žuans”), Liktenis (“Karmena”), Franciska (“Pie zilās Donavas”), Madara (“Abas malas”)

Klasiskās dejas dejotājs

Kārlis Cīrulis – Solors (“Bajadēra”), Mazeto (“Dons Žuans”), Prinča draugs (“Gulbju ezers”), Hosē (“Karmena”), Rūdis (“Antonija #Silmači”), D’Artanjans (“Trīs musketieri”)

Aleksandrs Osadčijs – Romeo (“Romeo un Džuljeta”), Aramiss (“Trīs musketieri”), Leporello (“Dons Žuans”), Joske (“Antonija #Silmači”)

Viktors Seiko – Princis Dezirē (“Apburtā princese”), Princis Zigfrīds (“Gulbju ezers”), Atavio (“Dons Žuans”), Aleksis (Antonija #Silmači), Francis (“Pie zilās Donavas”)

Artūrs Sokolovs – Francis (“Pie zilās Donavas”), Dons Žuans (“Dons Žuans”), Aleksis (“Antonija#Silmači”), Toreodors (“Karmena”), Princis Dezirē (“Apburtā princese”), hercogs Bekingems, Atoss (“Trīs musketieri”), Alberts (“Žizele”)

Laikmetīgās dejas iestudējums vai notikums

Izrāde “24 h miega”, producents: Latvijas Jaunā teātra institūts, Laura Stašāne, horeogrāfe: Kristīne Brīniņa

Izrāde “Bedre”, producents: Horeogrāfu asociācija, Agnese Skara, horeogrāfe: Sintija Siliņa

Izrāde “Divotne”, producents: biedrība “Party”, Ina Ločmele, horeogrāfes: Rūta Pūce un Anna Novikova

Izrāde “Future Freak”, producents: Ģertrūdes ielas teātris, horeogrāfi: Agate Bankava, Andris Kačanovskis

Izrāde “Manu acu tulkojums”, producents: Latvijas Kultūras akadēmija, Laine Pole, horeogrāfe: Alise Madara Bokaldere

Laikmetīgās dejas horeogrāfe/s

Agate Bankava – “Slikta”, “Memor”, “Future Freak”

Kristīne Brīniņa – “24 h miega”

Alise Madara Bokaldere – “Manu acu tulkojums”

Lilija Lipora, Guntis Spridzāns – “Zemgales gredzens”

Rūta Pūce, Anna Novikova – “Divotne”

Laikmetīgās dejas dejotāja/s

Agnese Bordjukova – “Rokzvaigzne”

Ivars Broničs – “Memor”, “Fafabulala”,

Jana Jacuka – “Y”, “Manu acu tulkojums”, “Bedre”

Elīna Lutce – “Pārtapšanas telpas”, “visas manas vājības ir tavas lūpas”, “Abas malas”

Anna Novikova – “Divotne”, “Slikta”, “visas manas vājības ir tavas lūpas”

Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums

Deju izrāde “Kal mani no jauna – Rīgas leģenda”, producents, horeogrāfs: Jānis Purviņš

Deju lieluzvedums “Māras zeme”, producents: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, mākslinieciskie vadītāji: Jānis Ērglis, Jānis Purviņš

Izrāde “Vēja stāsts”, producents, horeogrāfs: Juris Gogulis

Deju lieluzvedums “Vēstījums rakstos”, producents: SIA “Premium Art”, horeogrāfi: Agris Daņiļevičs, Dagmāra Bārbale, Gints Baumanis

Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe/s

Dagmāra Bārbale – “Vēstījums rakstos”

Jānis Ērglis – “Māras zeme”

Juris Gogulis – “Vēja stāsts”

Jānis Purviņš – “Kal mani no jauna – Rīgas leģenda”, “Māras zeme”

Mūsdienu dejas uzvedums vai notikums

Izrāde “Čipolīno”, Daugavpils teātris, horeogrāfe: Irina Saveļjeva

Izrāde “Gorodki”, producents: deju studija “Benefice”, Annika Andersone, horeogrāfi: Annika Andersone, Sintija Siliņa, Modris Opelts

Izrāde “Kvēldiegs”, producents: kompānija “Wild films”, Elīna Fīrmane, horeogrāfi: Liene Grava, Dmitrijs Gaitjukevičs, Agnese Vanaga

Koncertuzvedums “Pareizs ir nepareizais”, producents: Latvijas Kultūras koledža, Edmunds Veizāns, horeogrāfi: Ilze Zīriņa, Katrīne Martinsone-Škapare, Kristina Tumakova, Edmunds Veizāns, Emanuēla Zvaigznīte, Daniela Baziļčuka, LKK studenti

Mūsdienu dejas horeogrāfe/s

Annika Andersone, Sintija Siliņa, Modris Opelts – “Gorodki”

Liene Grava, Dmitrijs Gaitjukevičs, Agnese Vanaga – “Kvēldiegs”

Irina Saveļjeva – “Čipolīno”

Guntis Spridzāns – opera “Karmena”

Ieguldījums dejas mākslā

Olga Žitluhina – par māksliniecisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un starptautiskā līmenī

Rita Spalva – par monogrāfiju “Dejas kompozīcija” un recenzijām par skatuvisko tautas deju

Gunta Bāliņa – par monogrāfiju “Latvijas baleta un dejas enciklopēdija” un publikācijām par baletu

Edmunds Veizāns – par mūsdienu dejas vides veidošanu, pedagoģisko un organizatorisko darbību

Inta Balode – par dejas pētniecību un dejas vides veidošanu Latvijas reģionos

Pārsteigums dejas mākslā

Deju lieluzvedums “Abas malas”, producents: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Daiga Livčāne, horeogrāfi: Dace Adviljone, Liene Grava, Raimonds Martinovs, Gints Baumanis

Opera “Karmena”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets, horeogrāfs: Guntis Spridzāns

Koncertuzvedums “Zemgales gredzens”, producents: “Latvijas Koncerti”, horeogrāfi: Lilija Lipora, Guntis Spridzāns