Deklarācijas projektā atklāts, cik ilgi Latvija uzturēs sankciju politiku pret Krieviju

FOTO: Reuters / Scanpix

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

Topošās valdības partneri gan pirmdienas rītā plānojuši vēl vienu sanāksmi, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas. Līdz ar to dokumenta tekstā vēl ir iespējamas izmaiņas.

Deklarācijas projektā minēts, ka tiks aizstāvētas Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības "Brexit" kontekstā. Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), ES un Lielbritānijas attiecības saglabājas ciešas un konstruktīvas gan ekonomikas, gan drošības un aizsardzības jomās, teikts dokumentā.

Tāpat noteikts, ka sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam tiks atbalstīta finansējuma piešķiršana jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā. Pirmā no tām ir nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu, otrā - kopējās lauksaimniecības politikas jomā finansējumu saglabāt esošajā līmenī lauku attīstībai, kā arī panākt taisnīgu tiešmaksājumu politiku, bet trešā - finansējuma zinātnei un pētniecībai un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšana.

Iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, tiktu nodrošināta Latvijas aktīva dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO un OECD, un saglabāta stingra Latvijas Rietumu ģeopolitiskā orientācija, paredz deklarācijas projekts.

Dokuments arī vēsta par to, ka tiks veidota ES kā spēcīga nacionāla valstu savienība un tiks veicināta ciešāka sadarbība atbilstoši Latvijas un ES interesēm. Valdība arī apņemas veicināt vienotu ES ārējo un drošības politiku, kas balstīta ES līgumos un stiprina ES kopumā.

Savukārt attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm valdība apņemas iestāties par nepieciešamību dot skaidru ES perspektīvu tām valstīm, kuras, atbilstoši Lisabonas līguma 49.pantam, vēlas pievienoties ES - Ukraina, Gruzija un Moldova.

Valdības deklarācijas projektā arī minēts, ka tiks stiprinātas transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā. Tāpat tiktu stiprināts NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādejādi nostiprinot alianses lomu Eiropā.

Valdība arī apņemas aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investīciju piesaistīšanā un atbalstot ES brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu.

Vienlaikus tiktu stiprināta Latvijas piederība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam. Valdības deklarācijas projektā norādīts, ka Latvijas interesēs ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības formātus un pastiprināt ES sadarbību jomās, kurās ir kopīgs un tuvs politiskais redzējums.

Valdība apņemas veicināt aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstīm un Īriju, padziļinot Baltijas valstu sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, tajā skaitā, lai attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā.

Tāpat pausta apņemšanās stiprināt reģionālās partnerības ne tikai esošajos formātos, bet iesaistoties jaunās sadarbības iniciatīvās un formās Eiropā un citur pasaulē. Savukārt stiprinot Latvijas drošību un labklājību un veicinot tai un ES ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un prognozējamību, tiktu spēcināti attīstības sadarbības politikas instrumenti un palielināts tiem pieejamais finansējums.

Valdības deklarācijas projekts arī paredz uzlabot Latvijas valsts institūciju mērķtiecīgu darbību valsts pozitīvas starptautiskas atpazīstamības nodrošināšanā.

Uz augšu