Latvijā trešajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES (2)

Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts jūlijā-septembrī bija 2,1% no IKP.

Lielāks budžeta deficīts bijis vien Francijā (-3,1% no IKP) un Rumānijā (-3,6%).

Deficīts trešajā ceturksnī bijis desmit valstīs, par kurām pieejami dati, bet 12 valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums.

Budžeta deficīts trešajā ceturksnī bijis arī Austrijā (-0,2%), Dānijā (-0,3% no IKP), Polijā (-0,8%), Ungārijā, Somijā un Lielbritānijā (visās valstīs -1,1%), kā arī Slovākijā (-1,5%).

Savukārt pārpalikums trešajā ceturksnī bijis Igaunijā (+0,3%), Beļģijā un Slovēnijā (abās valstīs 0,4%), Lietuvā un Zviedrijā (abās valstīs +0,6%), Čehijā (+0,7% no IKP), Vācijā (1,6%), Nīderlandē (+2,2%), Luksemburgā (+3,1%), Bulgārijā un Portugālē (abās valstīs +3,6%), kā arī Maltā (+3,8%).

Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni valsts budžeta bilance trešajā ceturksnī pasliktinājusies 15 valstīs, par kurām pieejami dati, piecās valstīs bilance uzlabojusies, bet Dānijā un Somijā izmaiņas nav reģistrētas.

Viskrasāk budžeta bilances situācija pasliktinājusies Latvijā (-4,2procentpunkti), Rumānijā (-1,3 procentpunkti) un Austrijā (-1,2 procentpunkti). Lietuvā budžeta bilances situācija pasliktinājusies par 0,6 procentpunktiem, bet Igaunijā - par 0,3 procentpunktiem.

Toties lielāko valsts budžeta bilances uzlabojumu piedzīvojusi Portugāle (+6,4 procentpunkti) un Bulgārija (+2,1 procentpunkts).

Trešajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts ES bija 0,6% no IKP, bet eirozonā tas veidoja 0,5% no IKP. Otrajā ceturksnī tas bija 0,4% ES un 0,3% eirozonā.

Nav pieejami dati par Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Kipru un Spāniju.