Jurašs nenoliedz, ka izdošana kriminālvajāšanai var būt iemesls valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai

Juris Jurašs

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) nenoliedz, ka, Saeimai piekrītot izdot viņu kriminālvajāšanai, tas var būt iemesls valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai.

Vaicāts, vai plāno nolikt deputāta mandātu un atkāpties no komisijas vadītāja amata, Jurašs aģentūrai LETA atbildēja, ka vispirms sagaidīs Saeimas lēmumu par izdošanu kriminālvajāšanai un pēc tam izšķirsies par savām tālākajām deputāta gaitām.

Jurašs norādīja, ka savas partijas biedriem jau iepriekš skaidrojis situāciju saistībā ar šo kriminālprocesu, taču parlamenta balsojumā katrs viņa pārstāvētās frakcijas deputāts būšot patstāvīgs. "Neaicināšu ne par ne pret. Vēlreiz izklāstīšu faktisko situāciju, un tā būs katra deputāta izšķiršanās. Man kandidējot uz parlamenta vēlēšanām, viss šis process bija publiski zināms, līdz ar to deputāti ir informēti un tiem jau ir viedoklis par šo lietu," norādīja Jurašs.

Tāpat viņš norādīja, ka, Saeimai piekrītot izdot viņu kriminālvajāšanai, tas var būt iemesls valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai. Jurašam kā komisijas vadītājam un Nacionālās drošības padomes loceklim ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Deputātiem pielaides izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

LETA jau iepriekš ziņoja, ka saskaņā ar SAB direktora Jāņa Maizīša publiski skaidroto SAB veiktās personu pārbaudes, vērtējot iespēju piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā. Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.

Jurašs atgādināja, ka izmeklēšana kriminālprocesā notiek kopš 2016.gada 29.jūlija, līdz ar to var secināt, ka "nepatiesu apgalvojumu pierādīšana ir laikietilpīgs process". Deputāts uzskata, ka "kriminālprocesa izmeklēšana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandēmā ar Valsts drošības dienestu demonstrē Ģenerālprokuratūra". "Man tam ir pierādījumi, un šie pierādījumi ir apstāklis, kas šobrīd nespēlē man par labu."

Tāpat deputāts atgādināja, ka pietiekami kompetentais un profesionālais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis jau reiz pieņēma lēmumu par nepamatoti sāktā kriminālprocesa izbeigšanu. 2017.gada vasarā izbeidzot kriminālprocesu, Zalužinskis, konstatēja, ne vien to, ka nodarījumā nav nozieguma sastāva, bet arī to, ka kriminālprocesa sākšanas pamatojumā izmantotā informācija bija pretrunā lietas faktiskajiem apstākļiem.

Deputāts norāda, ka dezinformāciju, kas tika izmantota kriminālprocesa sākšanas pamatojumā, radīja konkrēts KNAB iekšējās drošības nodaļas darbinieks. Viņš maldināja SAB pārstāvi, kas bija deleģēts dienesta izmeklēšanas komisijā, maldināja komisijas locekli no KNAB Juridiskās nodaļas, maldināja toreizējo KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Ilzi Jurču, kura parakstīja prokuratūrai adresētu vēstuli ar izdomātiem un sagrozītiem faktiem.

Kā skaidroja Jurašs, KNAB 2016.gada dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums ir galvenais pierādījums, kas tika izmantots par pamatu kriminālprocesa sākšanai 2016.gada 29.jūlijā. Vērtējot šo pierādījumu, prokurors Zalužinskis konstatēja, ka komisijas atzinumā sniegtie secinājumi ir nepamatoti.

Dienesta komisijas secinājumus varētu būt ietekmējis apstāklis, ka dienesta izmeklēšanas rezultātā ieinteresēta persona - KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs - interešu konflikta stāvoklī apzināti sniedzis komisijai nepatiesu un nepamatotu informāciju, lai novērstu uzmanību no paša un KNAB vadības bezdarbības saistībā ar Jurašam piedāvātā kukuļa fakta pārbaudi, un tādējādi, nebūdams ieinteresēts objektīvā lietas apstākļu noskaidrošanā, ir sekmējis nepamatotu kriminālprocesa sākšanu, iepriekš pauda Jurašs.

Jurašs arī uzskata, ka virsprokurora Modra Adlera lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu bija vienīgais arguments, ar kuru pašreizējais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume motivēja atstāt bez ievērības paša Juraša iesniegumu par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāja rīcības un atbildības izvērtēšanu nepamatota kriminālprocesa sākšanā.

"Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēra Jurašs.

Vienlaikus Jurašs uzskata, ka centieni piemērot viņam kriminālatbildību ir saistīti ar trauksmes celšanu par KNAB amatpersonu bezdarbību un atsevišķu KNAB amatpersonu mēģinājumu izvairīties no atbildības par dienesta pienākumu nepildīšanu.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, saskaņā ar Juraša stāstīto, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11.septembrī.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt. Tagad dienests vēlreiz ierosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Jurašu. Ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz Jurašu izdot kriminālvajāšanai.

Uz augšu