Latvija šogad un nākamgad saglabās izaugsmes līdera pozīcijas Ziemeļvalstu reģionā, aģentūrai LETA pavēstīja "SEB bankā", atsaucoties uz jaunākā globālās ekonomikas apskata "Nordic Outlook" datiem.
Bankas analītiķu prognoze par Latvijas izaugsmi Ziemeļvalstu reģionā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc bankas analītiķu prognozētā, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019.gadā palielināsies par 2,9%, bet 2020.gadā - par 2,4%, savukārt Igaunijas ekonomikā šogad būs pieaugums par 2,8%, bet nākamajā gadā - par 2,5%. Tajā pašā laikā Latvijas IKP pieaugumu bankas analītiķi šogad gaida 3,5% apmērā, bet nākamajā gadā - 3,2% apmērā.
"Pēc pārliecinoša snieguma 2018.gadā, strauji augošās Baltijas ekonomikas šogad nedaudz zaudēs ātrumu. To noteiks zemāks pieprasījums eksporta tirgos, turklāt ražotāji vairs nespēs saražot augstākam izaugsmes tempam nepieciešamo preču un pakalpojumu daudzumu," atzīmēja bankā.
Bankas pārstāvji atzīmēja, ka Norvēģija demonstrē noturību pret izaugsmes ātruma samazināšanos citās valstīs un naftas cenu kritumu. Atgūstas arī Norvēģijas mājokļu tirgus un saglabājas spēcīgs privātais patēriņš, tādēļ IKP pieaugums šogad sasniegs 3%. Arī Somija un Dānija turpina baudīt pozitīvo ietekmi, ko veido aktīvs darba tirgus, augsta jaudu noslodze un veselīga situācija mājokļu būvniecības nozarē. Somijas ekonomika ir nedaudz palēninājusies, tomēr izaugsme sasniegs 2% gan šajā, gan nākamajā gadā. Īslaicīgi iemesli bremzēja Dānijas izaugsmi 2018.gadā, un šogad tā pieaugs par 2%.
Vienlaikus, pateicoties satraucošām tendencēm iekšējā tirgū un eksporta nozarē, ir sarucis Zviedrijas izaugsmes potenciāls.
Bankā norādīja, ka ir vājinājušies tie ekonomiskie spēki, kas var līdzsvarot pašreizējo lejupslīdi Zviedrijas mājokļu būvniecībā. Pērnā gada trešajā ceturksnī novēroto IKP sarukumu daļēji noteica īslaicīgi faktori, piemēram, ar automašīnu lietošanu saistīto nodokļu izmaiņas, taču virkne citu indikatoru norāda uz ekonomikas bremzēšanos plašākā mērogā. SEB prognozē, ka Zviedrijas IKP šogad pieaugs par 1,6% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,2%.
SEB pārstāvji arī norādīja, ka attīstību kopumā pasaulē bremzē daudzi faktori - darbaspēka trūkums, svārstīgie finanšu tirgi, tirdzniecības kari un citi politiska rakstura riski, taču tie nav gana spēcīgi, lai izraisītu globālu lejupslīdi. Vienlaikus banka ir samazinājusi globālās izaugsmes prognozi līdz 3,5% gan 2019.gadā, gan 2020.gadā.
Tāpat bankā prognozēja, ka ASV izaugsme sabremzēsies līdz 2,4% šogad, jo jaudu noslodze ir pietuvojusies savam maksimumam. Savukārt Rietumeiropa saskaras ar vāju pieprasījumu. Eirozonas attīstības ātrums šogad nokritīsies līdz 1,6%. Ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb "Brexit" procesu saistītās neskaidrības rada aizvien graujošākas sekas Lielbritānijas ekonomikā, kuras izaugsme nepārsniegs 1,5% atzīmi pat neraugoties uz britu mārciņas vājumu. SEB pamatscenārijs joprojām paredz, ka izdosies izvairīties no "cietā Brexit".
"Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinējspēkiem, jo tam ir labvēlīga situācija darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma, tāpat nozīmīgs faktors būs investīcijas, ko stimulēs Eiropas Savienības fondi. Tomēr uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz samazināties ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
2018.gadā Latvijas IKP pieauga par 4,5%, Lietuvas - par 3,4%, bet Igaunijas - par 3,6%.
Pēc aktīvu apmēra "SEB banka ir trešā lielākā banka Latvijā.