Katram reizēm darbā gadās sliktās dienas, tomēr pastāv pazīmes, no kurām būtu jāuzmanās, lai šīs sliktās dienas darbā nepārvērstos sliktajās nedēļās, mēnešos un gados, lēnām iznīcinot tavu veselību, izdevumā “Huffpost” raksta eksperte Monika Torresa.
Tavs ķermenis vēl pirms tevis zina, kad darbs ir vainojams pie stresa, tāpēc sūta signālus, lai tevi brīdinātu. Lūk, daži no tiem.
Tu nevari gulēt
“Bieži vien pirmais, ko dzirdam no saviem pacientiem, ir par negulētām naktīm. Cilvēki sūdzas, ka nespēj aizmigt, jo viņu prāts nemitīgi darbojas. Dažreiz viņi pamostas nakts vidū, domājot par lietām, kas jāizdara,” stāsta klīniskā psiholoģe Monika Reinoldsa.
Dažas bezmiega naktis nav nekas kritisks, tomēr, ja bezmiegs sāk mocīt regulāri, tad tā varētu būt pazīme, ka stress darbā ir kļuvis kaitīgs.
Tev sāp galva
Zināms, ka tavi muskuļi mēdz saspringt, lai pasargātu tevi no ievainojumiem. Kad darba vieta tiek uztverta kā bīstamā zona, tad muskuļi gandrīz neatslābinās, savukārt hronisks saspringums kaklā un plecos bieži ir saistīts ar migrēnu un galvassāpēm
“Stress rada psiholoģiskus simptomus, kas manifestējas sāpēs,” skaidroja Reinoldsa.
Tevi moka pastāvīgas muskuļu sāpes
Kad tev nepatīk tavs darbs, var rasties sajūta, ka tu pie sava galda nemitīgi cīnies ar tīģeri. Pastāvīgajā apdraudējumā tavas smadzenes organismā izdala adrenalīnu un citus stresa hormonus.
“Mūsu nervu sistēma “toksiskās” darbavietās pastāvīgi ir kā uz naža asmens. Mēs visu laiku kaut ko gaidām, esam gatavi reaģēt un saņemt uzbrukumu no nepatīkamā bosa vai kolēģiem,” teica Reinoldsa.
Ja tu visu laiku savus epastus raksti ar savilktiem pleciem un burtiski sakostiem zobiem, tad tā var būt pazīme, ka tavs darbs negatīvi ietekmē tavu veselību.
Tava garīgā veselība ir pasliktinājusies
Reinoldsa skaidroja arī, ka paaugstināts stresa līmenis var saasināt jau esošās garīgās veselības problēmas. “Ja nepatīkamā darba vidē kādu nomoka kāds iekšējais konflikts, tad laika gaitā tas var saasināties un šķērsot klīnisko slieksni,” viņa teica.
Ja tev liekas, ka tavs boss vienmēr tev piesienas, tad var pamatīgi ciest tava garīgā veselība. Piemēram, vienā 2012. gada 279 pētījumu analīzē tika atrasta saikne starp negodīgu attieksmi darbā un darbinieku garīgo veselību.
Tu biežāk slimo
Ja tu nemitīgi saķer iesnas, padomā, kā jūties savā darbā. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka hronisks stress var negatīvi ietekmēt cilvēka imūnsistēmu, liekot tam būt daudz uzņēmīgākam pret dažādām slimībām.
Tevi vairs neinteresē sekss
Tas, kā tu pavadi savu brīvo laiku, parāda, kas tev ir vērtīgs. Ja tu atnes savu darbu mājās, var ciest tavas attiecības. Amerikas Psihologu asociācija brīdina: kad sievietei profesionālais stress kļūst pārāk liels, tai var pazust seksuālā iekāre. Savukārt vīriešiem hronisks stress var beigties ar testosterona līmeņa pazemināšanos organismā un zemāku libido.
“Lai cilvēks spētu uzbudināties, viņam ir jābūt zināmā mērā atbrīvotam un mierīgam, kas nav iespējams, ja nemitīgi nomoka stress. Turklāt vēl pastāv laika jautājums, proti, cilvēkiem darba dēļ bieži nav laika nodarboties ar seksu,” skaidroja Reinoldsa.
Tu visu laiku esi noguris
Pastāvīgs nogurums – apātijai līdzīgs stāvoklis, ko nekāda diendusa nespēj izskaust. Lūk, viens no simptomiem, kas liecina, ka tava darbavieta tev ir kaitīga.
Stress darbā var mūs pilnībā izsūkt sausus, atņemt mums visus spēkus, dzīvesprieku un iedvesmu.
Tavs vēders streiko
Gremošanas traucējumi, aizcietējumi, uzpūsts vēders – to visu var saistīt ar stresu, jo stress ietekmē gremošanu un var pat izmainīt zarnu mikrofloru, kas rezultātā ietekmē pašsajūtu.
Tieši tāpēc stresa brīžos vēderā parādās tādi kā krampji un paliek nelaba dūša.
“Pēc sešiem mēnešiem jaunajā darbavietā es pamanīju, ka katrā svētdienas pēcpusdienā man sāp vēders. Ne jau pašas sāpes mani sākumā uztrauca, bet gan apbrīnojamā regularitāte. Beigās sapratu, ka svētdienu pēcpusdienās sāku prātot par pirmdien izdarāmajām lietām darbā. Visi simptomi beidzās, kad nomainīju darbavietu un profesiju,” pieredzē dalījās psihologs Kevins Kelovejs.
Mainās tava apetīte
Tava apetīte ir cieši saistīta ar smadzenēm. Akūta stresa gadījumos organisms izdala adrenalīnu un apstādina kuņģa darbību, lai visu uzmanību koncentrētu cīņai ar briesmām. Ilgstoša stresa laikā līdz ar adrenalīnu izdalās arī kortizols – hormons, kas palielina izsalkumu. Kad darbs kļuvis par nemitīgu stresoru, komfortu tu sāc meklēt ēšanā.
