Vairāki jaunievēlētie ministri noliks deputātu mandātus; kas stāsies viņu vietā?

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Deputātu mandātus noliekošos ministrus jau gatavi aizstāt vēlēšanās "pirmie aiz svītras" palikušie.

Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu. To izdarot, viņa vietā iespēja strādāt Saeimā tiek dota pirmajam konkrētajā vēlēšanu apgabalā "aiz svītras" palikušajam. Šim cilvēkam atsakoties, iespēja tiek dota nākamajam, un tā šis process turpinās, kamēr kāds piekrīt ieņemt deputāta amatu.

No 13 jaunās valdības ministriem desmit ir ievēlēti Saeimā. Septiņi no viņiem aģentūrai LETA jau apliecināja, ka neplāno savienot abus amatus, attiecīgi noliks deputāta mandātu.

Vēloties koncentrēties uz ministra darbu, deputāta mandātu noliks tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kura vietu ir gatavs ieņemt Beverīnas novada domes deputāts Jānis Cielēns. Viņš aģentūrai LETA teica, ka gribētu doties strādāt uz Rīgu, piebilstot, ka ir gatavs izdarīt Latvija labā kaut ko labu.

Parlamentārietes mandātu plāno nolikt arī izglītības un zinātnes ministre Ilgu Šuplinska (JKP). Viņas vietu Saeimā būtu gatavs ieņemt Balvu novada domē no Latvijas Zemnieku savienības ievēlētais Andris Kazinovskis. Viņš aģentūrai LETA apgalvoja, ka nav domājis par mandāta iegūšanu, jo vēlētāji šādu iespēju vēlēšanās viņam nav devuši. Viņš gan neslēpa, ka visdrīzāk piekritīs kļūt par parlamentārieti, jo viņam ir vairāk nekā 27 gadu pieredze pašvaldību darbā, turklāt deputāts ir strādājis arī citās jomā, tāpēc "priekšlikumu ir gana".

Mandātu noliks arī satiksmes ministrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvis Tālis Linkaits, kura vietā parlamentā strādās Centrālās finanšu un līgumu aģentūra Satiksmes infrastruktūras projektu nodaļas projekta vadītājs Jānis Butāns. Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka attiecīgo iesniegumu jau ir uzrakstījis un strādās Saeimā Linkaita vietā.

Savu mandātu Saeimā noliks arī jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV"). Kolēģi aizstāt ir gatavs Jelgavas novada domes opozicionārs Aivars Geidāns. Viņš ir pārliecināts, ka darbs parlamentā ļaus viņam piedalīties dažādu iekšlietu instanču sadarbības problēmas risināšanā. Pēc viņa teiktā, problēmas izkristalizējušās, domniekam norādot uz iespējamām nelikumībām novada domē, taču Geidāns domā, ka jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") spēs tās atrisināt.

Savukārt labklājības ministres amatā nokļuvušās Ramonas Petravičas (KPV LV) vietā parlamentā būtu gatavs darboties Saldus novada pašvaldības vides pārvaldības speciālists un uzņēmuma "Austrumu Lauki valdes priekšsēdētājs Edgars Kronbergs. Petraviča aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka pagaidām nav pieņēmusi lēmumu, vai atteiksies no deputāta mandāta vai arī apvienos šos amatus. Šī lēmuma pieņemšanā politiķe paļausies uz partijas "KPV LV" frakcijas viedokli.

Uz ministra pilnvaru laiku parlamenta deputāta mandātu noliks ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņa krēslā sēdīsies iepriekšējās valdības iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, noskaidroja aģentūra LETA.

Arī ekonomikas ministrs Jānis Reirs (JV) apliecināja, ka plāno nolikt deputāta mandātu. Vienlaikus ministrs norādīja, ka, kaut arī kļūs par finanšu ministru, viņš turpinās sekot līdzi labklājības nozarē notiekošajam. Reira vietā atsākt darbu Saeimā ir ar mieru iepriekšējā sasaukuma parlamentārietis Atis Lejiņš. Viņš norādīja, ka labprāt strādātu Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, taču tajās "Jaunās Vienotības" pārstāvji jau esot izvirzīti. "Tādēļ strādāšu Tautsaimniecības, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijās - skatīšos, kur liekam naudu," sacīja Lejiņš.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) apliecināja, ka uz ministra pilnvaru laiku noliks deputāta mandātu, jo abus amatus viņš nespēšot savienot. Viņa vietā parlamentā ir gatavs strādāt Latvijas Jaunatnes padomes valdes loceklis Mārtiņš Šteins.

Iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu parakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Viņa vietā parlamentā ir gatava strādāt Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe. Viņa norādīja, ka ir kompetenta risināt problēmas kultūras un izglītības jautājumos. Tāpat viņa vēlas veicināt Latvijas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, nevalstisko organizāciju sektoru, kā arī valsts reģionu attīstību.

Visbeidzot kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) ir pārliecināta, ka ministra un deputāta pienākumu pilnvērtīga un kvalitatīva izpilde vienlaicīgi nav apvienojama, tāpēc noliks deputāta mandātu. Viņas vietā ar mieru stāties ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un veselības ministre Ilze Viņķele (AP) abi kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēti. Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) vēlēšanās sevi nepieteica.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam.

Ministriem, kas vēlas nolikt deputāta mandātu, jāvēršas ar iesniegumu Saeimas Prezidijā. Tiklīdz tas izdarīts Prezidijs uzaicina šī deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Savukārt komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Saeima Prezidija sekretārs Andrejs Klementjevs (S) aģentūrai LETA norādīja, ka neviena deputāta iesniegums par mandāta nolikšanu vēl nav saņemts. Visticamāk, pirmie dokumenti varētu tikt iesniegti rīt, prognozēja Klementjevs.

Uz augšu