Igaunijā četru bērnu māte saņēmusi atļauju veikt asistētu pašnāvību

FOTO: Ekrānšāviņš

47 gadus vecā Igaunijas iedzīvotāja Jane Paberita (Jane Paberit) , kura ir arī četru bērnu māte, drīzumā dosies uz Šveici, lai tur veiktu asistētu pašnāvību, tādējādi kļūstot par pirmo Igaunijas iedzīvotāju, kas ar mediķu palīdzību labprātīgi aizies no dzīves, vēstī Igaunijas raidījums “Pealtnägija”.

Bijusī deju skolotāja cieš no smagas un neārstējamas muskuļu slimības, amiotrofās laterālās sklerozes jeb ALS, kas viņas organismu pakāpeniski “izslēdz”. ALS ir strauji progresējoša, vienmēr letāla neiroloģiska slimība, kuras laikā notiek augšējo kustību neironu sairšana. Tā rezultātā rodas neiromuskulāro signālu pārvades traucējumi — nervu impulsi vairs nenokļūst līdz muskuļiem un to kustība kļūst aizvien apgrūtinātāka, līdz iestājas pilnīga ķermeņa, tai skaitā arī runas un elpošanas aparāta, paralīze.

Lai izvairītos no mokošās slimības beigu stadijas, sieviete saņēmusi ārstu atļauju doties uz Šveici, lai tur veiktu asistētu pašnāvību. Šveice ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur asistētu pašnāvību ir atļauts veikt ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ārzemniekiem. Paredzēts, ka Janes aiziešana no dzīves notiks šā gada pavasarī.

Asistētas pašnāvības gadījumā ārsts pacientam izraksta letālu medikamentu devu, tomēr šīs zāles iedzer vai ievada pats pacients. Eitanāzija ir ārsta darbība, lai izraisītu pacienta nāvi pēc pacienta vēlēšanās vai pacienta labā, ja viņš pats nespēj paust savu gribu.

Biedējošā slimība sievietei tika konstatēta pirms diviem gadiem, un, kā stāsta pati Jane, viņasprāt, visiem cilvēkiem vajadzētu būt pieejamai iespējai cieņpilni aiziet no šīs dzīves. Jane stāsta, ka ALS slimības laikā ķermenis kļūst aizvien vājāks, taču apziņa paliek skaidra “Tas ir gluži kā būt ieslodzītam paša ķermenī,” saka sieviete, piebilstot, ka viņa cer, ka nāve pienāks ātrāk, piemēram, infarkta veidā un asistētā pašnāvība nebūs jāveic.

“Es allaž jūtos vainīga, kad cilvēki man saka — Jane, tu esi tāds malacis, tu esi tik drosmīga. Es galīgi neesmu drosmīga. Kad esmu viena pati mājās, lielāko daļu laika pavadu raudot,” saka sieviete.

Arī Janes tuviniekiem šis ir īpaši grūts laiks, sevišķi ņemot vērā, cik nozīmīga ir Janes loma viņu dzīvē — viņa ir gan māte, gan draudzene.

Sievietes draudzene Elerina Innosa saka, ka Jane viņu motivē un iedvesmo būt labākam cilvēkam. “Viņa ir dzīvespriecīga, jautra un ņem no dzīves visu, ko var ņemt, un dod to atpakaļ dubultā,” saka Elerina.

Raidījums “Pealtnägija” par Jani stāstīja jau pērnā gada februārī, un pēc sižeta Janno Pūsepa fonds, kas atbalsta cilvēkus, kuri cieš no ALS, saņēma daudzus jo daudzus ziedojumus no televīzijas skatītājiem. Pateicoties šiem ziedotājiem, Janei bija iespēja saņemt fizioterapeita palīdzību. Taču diemžēl tas slimību nespēja aizkavēt — jau vairākus mēnešus Jane pārvietojas ratiņkrēslā; arī viņas runas spējas ir pasliktinājušās.

“Pati spēju vien spert dažus soļus, taču to ir grūti nosaukt par staigāšanu. Tomēr es joprojām spēju ierāpties gultā, no gultas ratiņkrēslā, kā arī pati dodos uz tualeti,” saka Jane. “Tas ir pārsteidzoši, kam cilvēks ir spējīgs pielāgoties un ar ko aprast. Ja pati tam nebūtu izgājusi cauri — neticētu. Taču es nenoliegšu — ir grūti. Bet mēs tiekam galā.”

Jane šobrīd dzīvo privātmājā kopā ar savu 16 gadus veco meitu Marlēnu, kura mācās vidusskolā. Sievieti regulāri apciemo arī viņas draudzene, kura ir oficiāli reģistrējusies kā Janes asistente.

“Pagājušajā mēnesī no valsts saņēmu 430 eiro. Man ir nepilngadīgs bērns, un ar šo naudu es izdzīvoju,” saka Jane, piebilstot, ka viņai finansiāli palīdz arī labi draugi, taču daudziem slimniekiem šāda sociālā kapitāla nav un ir grūti iedomāties, kā viņi iztiek.

Visticamāk, asistētā pašnāvība tiks veikta Cīrihē, šā gada martā vai aprīlī. Kopējās izmaksas ir lielas — 10 000 eiro. Pusi šīs summas ir gatava segt Dignitas klīnika Šveicē, jo Jane cieš no īpaši smagas slimības, taču otra puse jāsedz sievietei pašai. Jane ir vērsusies pie sabiedrības ar lūgumu vajadzīgos līdzekļus saziedot.

Ne Igaunijā, ne Latvijā eitanāzija un asistētā pašnāvība nav atļautas. Latvijā jau gandrīz divus gadus sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tiek vākti paraksti, lai pie mums legalizētu eitanāziju. Līdz šim brīdim iniciatīvu “Par labu nāvi — eitanāzijas legalizēšanu” parakstījuši vairāk nekā 3000 no 10 000 nepieciešamajiem.

Diskusija par eitanāzijas atļaušanu Latvijā īpaši spēcīgi uzvirmoja pēc tam, kad pie sabiedrības ar lūgumu saziedot līdzekļus eitanāzijai vērsās Viesturs Bundža, kurš sirga ar vēzi. Viesturs Bundža no dzīves aizgāja 2016. gada novembrī.

Uz augšu