Tā ir grāmata, ar kuras starpniecību mūsu tautas kods nonāk līdz ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un ārvalstniekiem. Plašāk par to šajā rakstā, kas tapis speciāli TVNET no projekta “Bibliotēka” vēl nepublicētajiem intervijas fragmentiem.

Video.

Kāpēc tika veidota triloģija “The Glass Mountain”?

- Tas patiešām ir vesels stāsts. Kad es vēl darbojos Latvijas Institūtā, mani uzrunāja Amerikā, Teksasā dzīvojošs latvietis – jurists un autortiesību speciālists Vilis Inde. Viņš ir ļoti interesants cilvēks, kam Teksasas vidienē, mazā pilsētiņā Marfā, kopā ar savu dzīves partneri pieder mākslas galerija.

Vilim ir brāļa bērni, kuri vairs nerunā latviski. Viņš ir vēlējies viņiem iedot mūsu Latvijas kodu, un nonāca pie Raiņa lugas “Zelta zirgs” kā ļoti spēcīga stāsta par latviešu būtību. Viņš pārvērta to angliskajā versijā – mūsdienu angļu valodā bez ritmizētās valodas.

Vispirms viņš to izdeva pats un sastapās ar nopēlumu no rainologu puses par uzdrīkstēšanos. Tomēr  domāju, ka Vilis ir izdarījis lielisku darbu, iztulkojot Raini savas paaudzes angļu valodā. Tā ir valoda, kas uzrunā viņa brāļa bērnus un jaunus cilvēkus Amerikā. Manuprāt, katrā divdesmitgadē būtu jābūt jauniem Raiņa tulkojumiem angliski, jo katra paaudze dzīvo ar citu pasaules redzējumu. Kad es šo Viļa tulkojumu lasīju, man tas šķita ārkārtīgi precīzi pārlikts, es domās dzirdēju Raiņa tekstu latviešu valodā aiz katras rindas, un es nolēmu, ka šai grāmatai ir jātop, un jau Latvijas Institūtā mēs sākām meklēt atbalstu šīs grāmatas izdošanai.

Tomēr grāmata sastāv no trīs daļām. Raiņa “Zelta zirgs” ir tikai viena no tām. Kā radās pārējās divas?

- Vilis pats ar laiku nonāca pie secinājuma, ka anglosakšu pasaulē pietrūkst sapratnes par Latviju, par traģisko 20. gadsimtu, par Latvijas būtību un vēsturi. Tāpēc viņš sāka strādāt pie ievada, kurā viņš īsi, caur Raiņa dzīves traģēdiju, mēģināja izstāstīt to, kā mēs esam nonākuši līdz savai valstij, aprakstot visas milzīgās peripetijas, kam Latvija, Latvijas cilvēki ir izgājuši cauri. Vārdu sakot, viņš ir radījis brīnišķīgu, koncentrētu stāstu par Latviju.

Kad viņš sāka rakstīt, mēs kopā pārrunājām, ka grāmatai varētu būt trīs daļas. Tās centrā, protams, būtu Raiņa “Zelta zirgs”.

- Tajā laikā noslēgumam tuvojās Nacionālās bibliotēkas būvniecība. Kad bibliotēka tika atklāta, Vilis veidoja šīs grāmatas trešo daļu – strādāja pie stāsta par arhitektu Gunāru Birkertu un latviešu folkloras vēsturi - par to, kā Birkerts ir izmantojis latviešu folkloras simboliku bibliotēkas arhitektūrā un par to, kā latviskie arhetipi un simboli dzīvo bibliotēkas ēkā. Kad tas bija izdarīts, mums šķita, ka šis apraksts organiski papildina pirmās divas grāmatas un veidojas triloģija, ar ko mēs varētu iziet anglosakšu pasaulē.

Šāda tipa darbi lielākoties Latvijā tiek izdoti, piesaistot papildu atbalstu. Kā tas bija šajā reizē?

- Jā, beidzot triloģijas izdošanu uzņēmās LNB Atbalsta biedrība, bet mēs nekādi nebūtu varējuši izdot šo grāmatu bez nopietniem atbalstītājiem. Tāpēc es esmu ārkārtīgi pateicīga visiem, kuri spēja saprast šīs grāmatas nozīmību. Tas nebija lēts prieks, jo tas ir ļoti smalks izdevums, kas tapis, pateicoties profesionālai komandai, – projektu vadīja Olita Rozenberga, kura pieaicināja augstas raudzes māksliniekus Annu Aizsilnieci un Miķeli Fišeru, pats Vilis Inde, es biju redaktore. Bija viens brīdis, kad gandrīz zaudējām ticību - mums bija jāpārliecina arī LNB Atbalsta biedrības valde par šīs grāmatas izdošanu. Kāpēc mums ir vajadzīgs tāds izdevums? Tomēr beigās valdes atbalstu saņēmām.

Vēl pēc laika pienāca izšķirošs brīdis, kad grāmata jau faktiski bija tipogrāfijā, un mēs sapratām, ka ar visu KKF atbalstu un vairākiem individuāliem ziedotājiem mums pietrūkst līdzekļu. Es tajā rītā biju lauzusi roku, tomēr piespiedu tās telefona pogas un piezvanīju Valērijam Belokoņam, Baltic International Bank galvenajam akcionāram. Es zināju, ka viņš ir smalks cilvēks, ka viņš ir atbalstījis brīnišķīgus grāmatniecības projektus, un viņš sapratīs, cik šī grāmata ir būtiska Latvijai, ka mums patiešām to vajag. Tajā pašā dienā viņš atrada laiku, mums bija lieliska saruna, un viņš noticēja šim projektam. Tās pašas dienas beigās mēs saņēmām solījumu, ka viņš finansiāli atbalstīs šo projektu. Tas bija tik aizkustinoši, ka mēs no prieka raudājām, un, faktiski pateicoties tam, mēs arī tikām līdz gatavai grāmatai.

Kas ar grāmatu notiek šobrīd?

- Vispirms jāmin, ka triloģija 2016. gadā saņēma augstu ekspertu novērtējumu un zelta ābolu savā kategorijā grāmatizdevēju ikgadējā grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”. Grāmata tagad dzīvo savu dzīvi. Tā paviesojās Londonas grāmatu tirgū, Latvijas stendā. Latvijā tā ir nopērkama Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā. Šī grāmata tur lieliski iederas, un tā izraisa interesi gan vietējo, gan iebraucēju vidū.

Piemēram, Dziesmusvētku laikā diasporas cilvēkiem bija liela interese par šo triloģiju. Grāmatu pērk dāvināšanai, saviem bērniem, pērk, lai izglītotos, lai paši lasītu un saprastu. Pērk arī tāpēc, ka grāmata ir kvalitatīvi izdota.

Vilis Inde un mēs kopīgi paveicām tehnisko darbu, lai šī grāmata būtu pieejama arī elektroniskā versijā vietnē Amazon un LNB  Atbalsta biedrības mājas lapā www.gaisma.lv. Prieks par to, ka ik pa brīdim mums atraksta kāds cilvēks ar latviešu izcelsmi no ārvalstīm, kurš nelasa latviski un kurš ir ieinteresējies par šo darbu. Bieži cilvēki vispirms ir iepazinušies ar elektronisko versiju, un tad mēs ar lielu prieku viņiem aizsūtām arī drukāto versiju uz Ameriku, Angliju vai Austrāliju. Amazon vietnē grāmatu var nopirkt kindle formātā.

Kā ar triloģijas latvisko tulkojumu? Vai tāds ir pieejamas?

- Lugu “Zelta zirgs”, protams, var lasīt latviešu valodā, bet triloģijas abas aprakstošās daļas – “Climbing the Mountain” un “The Castle of Light” – nē, tās latviski nav pieejamas. Redziet, tās abas ir rakstītas adresātam anglosakšu valstīs. Adresāts šoreiz ir būtisks. Šī grāmata kā darbs par Latviju ir būtiska tieši tāpēc, ka ir rakstīta angļu valodā un tieši lasītājam, kuram angļu valoda ir dzimtā un kuram vēsture jāskaidro no viņa redzesleņķa. Taču arī latviski nereti pietrūkst kvalitatīvas izziņu literatūras, kur mūsu nesenā vēsture būtu izklāstīta tik saprotami, koncentrēti un kontekstā ar pasaules un Eiropas notikumiem. Pašlaik esam sajutuši, ka pietrūkst skaidrojuma par Gaismaspils simbolisko nozīmi un funkcionalitāti pašiem un tūristiem, un Bibliotēkas 100. jubilejai gatavojam jaunu, atsevišķu izdevumu par LNB latviešu un angļu valodā.