Juraša advokāts: Nokavēta termiņa dēļ apsūdzības celšana Jurašam nav iespējama

Juris Jurašs

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām prokuroram ir jāsāk kriminālvajāšana desmit dienu laikā pēc tam, kad tas ir saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes - šajā gadījumā Valsts drošības dienesta (VDD) -, taču Jura Juraša (JKP) lietas gadījumā prokurors materiālus ir saņēmis jau 8.janvārī, tādēļ šis termiņš ir nokavēts, skaidroja Juraša advokāts Aleksandrs Berezins.

Viņš norādīja: pat ja Saeima lems par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, prokurors nemaz nevar pieņemt lēmumu par Juraša saukšanu pie atbildības, jo likumā paredzētais termiņš jau būs beidzies.

Advokāts skaidroja, ka viņam nav saprotama prokurora rīcība, "ja viņš zina, ka likumā melns uz balta ir uzrakstīts, ka viņam tas ir jādara desmit dienu laikā, bet viņš desmit dienu laikā šo jautājumu nevirza uz komisiju. Tad, kad šis termiņš jau ir nokavēts, viņš [prokurors] sāk kaut ko darīt. Tas man īsti nav saprotams," uzsvēra Berezins.

Arī VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess prokuratūrai tika nodots šā gada 8.janvārī.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.

Deputāti vienojās šo sēdi sadalīt divās daļās - slēgtā un atklātā. Slēgtā daļa sākās ceturtdien, bet turpināsies nākamnedēļ, 29.janvārī. Vēlāk paredzēta arī komisijas sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK). Šāda sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, varētu notikt otrdien vai trešdien.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem pēc komisijas sēdes norādīja, ka komisijas sēdē bija arī "juridiska rakstura diskusija" par to, vai Saeimai lēmums būtu jāpieņem konkrētā termiņā, tomēr sīkāk šo jautājumu nekomentēja.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu sākto kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēris Jurašs.

Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Tāpat vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11.septembrī.

Uz augšu