Darba devējiem jārēķinās ar jaunām grūtībām (31)

Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, galvenie izaicinājumi darba devējiem šogad ir līdzīgi kā pagājušajā gadā. Un to vidū ir kvalificēta un mazkvalificēta darbaspēka pieejamība, spiediens uz darba samaksas palielināšanu, darbinieku “pārpirkšana”, tāpat arī darbinieku prasmju atbilstība un darbinieku spēja darbā lietot uzņēmumos ienākošās tehnoloģijas.

Uz darba devēja priekšrocībām ienākumu sadalē norāda Latvijas brīvo Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, kurš saka, ka darba samaksa darbiniekiem ir atkarīga no tā, cik uzņēmums ir konkurētspējīgs.

„Ja uzņēmums nav tik konkurētspējīgs, tas maksās pēc iespējas mazākas algas, kas neatbildīs nekādiem vidējiem rādītājiem valstī. Jāņem vērā arī tas, ka nodokļu slogs uz darba ņēmēju Latvijā ir ļoti liels, un arī tas var izdarīt zināmu spiedienu uz darba devēju, piemēram, palielināt algas,” saka Baldzēns.

Viens no galvenajiem faktoriem, ar ko jārēķinās darba devējiem, ir darbaspēka izmaksu palielināšanās. Lai mazinātu darbaspēka izmaksu pieauguma ietekmi uz uzņēmumu darbību, darba devēji ievieš tehnoloģijas, inovācijas, automatizē ražošanas procesus, pārskata iekšējos darba organizēšanas principus, pārskata darbinieku funkcijas un optimizē savu darbību.

„Mobilais internets, mākoņtehnoloģijas, jauni enerģijas piegādes veidi un tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un 3D druka - tās ir tehnoloģijas, kas šobrīd aktīvi tiek ieviestas uzņēmumos, radot inovācijas un jaunas, efektīvākas un zināšanu ietilpīgākas darbavietas. Tehnoloģiju ienākšana darbavietās rada izaicinājumu darbiniekiem patstāvīgi attīstīties, risināt kompleksas problēmas, pieņemt lēmumus un sadarboties ne tikai ar cilvēkiem, bet arī tehnoloģijām,” norāda Meņģelsone.

Tikmēr Baldzēns pauž, ka uzņēmējiem darba pieejamības jomā ir jāskatās arī ārpus valsts robežām:

„Jāņem vērā, ka ārpus Latvijas dzīvo daudz aizbraucēju. Pat ja kaut daži desmiti cilvēku atgrieztos ar Rietumu pieredzi – tas būtu liels ieguvums. Viņiem ir jāsniedz konkurētspējīgas algas un sociālās garantijas un jādomā arī par to, kā pievilināt cilvēkus atgriezties Latvijā.”

Būtiska problēma, par ko runā gan darba devēji, gan arodbiedrības, ir jauniešu aizplūšana uz ārzemēm.

„Uzņēmējiem ir vairāk jādomā par nekvalificētu jauniešu – vidusskolas beidzēju apmācību. Taču pašlaik situācija ir tāda, ka darba devēji vēlas, lai jaunieši jau būtu ar zināmām prasmēm. Tāpēc jaunieši, kuri darbu nedabū, vēlāk nereti pamet valsti. Tie ir milzu zaudējumi! Biznesa ziņā tas ir ērtāks variants, ka uzreiz tiek “saņemts gatavs” darbinieks. Tomēr jauniešu aizplūšanu vairs nevar atļauties,” saka Baldzēns.

Meņģelsone šai problēmai saknes meklē izglītības sistēmā, jo daudzi jaunieši nepabeidz mācības dažādos izglītības posmos. Tādēļ vērojama situācija, ka aptuveni 40% jauniešu darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, un pieprasījums pēc šāda darbaspēka strauji samazinās.

„Tas Latvijas darba tirgus darba devējiem nodrošinās papildu izaicinājumus – paaudze, kas tuvākajos gados pametīs darba tirgu, ir lielāka nekā tā paaudze, kas darba tirgū varētu potenciāli ienākt. Turklāt ne visi potenciālie jaunieši strādās Latvijā – katrs piektais jaunietis brauc uz ārzemēm.

Tas nozīmē, ka cilvēkresursu pieejamība darba tirgum Latvijā kļūs arvien aktuālāka. Gan pieejamība, gan novecošanās, gan darbs ar ļoti dažādajām paaudzēm,” saka Meņģelsone.

Tāpat jauniešiem ir svarīgi, lai darba vietā būtu laba darba vide, pienākumi un sava potenciāla realizēšanas iespējas – atalgojums nav vienīgais būtiskais faktors.

„Darbiniekam ir svarīga iespēja darīt darbu, kas viņam no sirds patīk, kā arī būtiska ir darba pienākumu dažādība, profesionālās attīstības iespējas, darba un privātās dzīves līdzsvara saglabāšana. Tādēļ arvien aktuālāks jautājums darba devējiem ir par to, kā darbiniekus motivēt, kā nodrošināt darbinieku sadarbību, kā darbavietā celt efektivitāti, kā nodrošināt vajadzīgās prasmes un kompetences darbiniekiem, lai tiktu veicināta uzņēmuma attīstība,” noslēdz Meņģelsone.