Lai arī pēdējā laikā no kosmosa uz Zemes nokrīt vairāk asteroīdu nekā jebkad iepriekš, tomēr zinātnieki saka, ka pamata uztraukumam nav.
Astronomi: pēdējā laikā Zemi arvien biežāk bombardē asteroīdi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”, pēdējo 290 miljonu gadu laikā uz Zemes nokrituši divas reizes vairāk lielu asteroīdu nekā pēdējo 700 miljonu gadu laikā. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo lieli asteroīdi joprojām uz Zemes nokrīt vidēji ne biežāk kā miljons gados reizi. Pat tad, ja tiek ņemts vērā pēdējā laikā uz Zemes nokritušo asteroīdu pieaugums, NASA vēsta, ka nākotnē nav gaidāmi potenciāli pārāk bīstami asteroīdi.
Visbīstamākais asteroīds ir 1,3 kilometru plats un Zemei garām palidos pēc 861 gada. Iespēja, ka tas nogāzīsies uz Zemes, ir ārkārtīgi maza.
Tomēr, iespējams, dinozauri arī uzelpoja līdzīgi kā tagad mēs. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka dinozauri izmira pēc tam, kad Zemē pirms 65 miljoniem gadu ietriecās milzīgs asteroīds.
“Tā ir tāda varbūtību spēle, tomēr šādi gadījumi joprojām ir ļoti reti, tāpēc es par to pārāk neuztraucos,” komentēja pētījuma autore Sāra Mazruī.
Pētījumā zinātnieki sastādīja sarakstu ar lielākajiem krāteriem uz Zemes un Mēness, kas veidojušies pēc asteroīda trieciena, vēlāk tika noskaidrots, kad šie asteroīdi uz Zemes nogāzušies.
Komanda saskaitīja 29 krāterus, kas nebija vecāki par 290 miljoniem gadu, un 9 krāterus, kas bija vecāki.
Tiesa, pašlaik iespējams redzēt relatīvi maz lielo krāteru, jo 70% planētas sedz ūdens, kā arī pagātnes ledāji dažus no krāteriem ir krietni nogludinājuši.
Aplēšot tos krāterus, kas nav redzami, zinātnieki secina, ka pēdējo 290 miljonu gadu laikā uz Zemes nogāzušies aptuveni 260 asteroīdi.