Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška ir pārliecināta, ka konkursa “Supernova” kvalitātes kritēriji un konkurence veicina mūsdienu populārās ritmiskās mūzikas attīstību lokālā kontekstā, mudinot autorus un producentus meklēt jaunus izteiksmes līdzekļus, pētīt pasaules tendences, lai iekļautos kopējā pasaules mūzikas apritē. Viņa min, ka konkurss ir devis iespēju pieteikt sevi kā spēcīgus izpildītājus un autorus tādiem mūziķiem kā Aminata, Justs, Edgars Kreilis, "Sudden Lights" un citi.

Tikmēr “Latvijas Radio 5 - Pieci.lv" satura redaktors un DJ Toms Grēviņš atzīst, ka “Supernova” Latvijas mūzikā ir notikums, kas nostiprina jaunu popmūzikas izpildītāju pozīcijas un katru gadu iepazīstina plašāku sabiedrību ar jauniem, iepriekš nedzirdētiem vārdiem.

“Tirgū, kurā jaunu talantu ienākšana notiek ļoti lēni un reti, šis pasākums noteikti vērtējams ar treknu plus zīmi,”

spriež Grēviņš.

Vieni no jaunajiem talantiem ir grupa “Sudden Lights”, kas konkursā piedalījās pērn, finālā iekļūstot ar “wild card” palīdzību un rezultātā iegūstot augsto otro vietu. Grupas dalībnieks Andrejs Reinis Zitmanis atklāj, ka uzvara konkursā un nokļūšana Eirovīzijā nekad nav bijis grupas galvenais mērķis – puišus “Supernova” vairāk interesēja kā liela Latvijas mūzikas platforma, kam seko līdzi daudz cilvēku un kas ļautu “Sudden Lights” dziesmām sasniegt klausītājus, kurus paši saviem spēkiem nekad nesasniegtu. “No šāda viedokļa raugoties, konkurss mums izvērtās ļoti veiksmīgs – “Supernova” mūs iesēdināja laika mašīnā vismaz gadu uz priekšu, ievērojami palielinot grupas koncertu apmeklētāju un mūzikas klausītāju skaitu,” priecīgs ir Zitmanis.

Arī TVNET galvenā redaktora vietnieks un mūzikas eksperts Jānis Žilde atzīst, ka "Supernova" pēdējos gados ir kļuvusi par platformu tieši jaunajiem māksliniekiem.

“Vēl pirms padsmit gadiem Eirovīzija interesēja arī pieredzējušus mūziķus un komponistus – kā Arnis Mednis un Zigmars Liepiņš, taču, iespējams, redzot Eirovīzijas slavas īso mūžu, prestiža trūkumu, viņi atkāpušies, vietu dodot jaunajiem.”

Viņš pauž pārliecību, ka jaunās paaudzes mākslinieki, visticamāk, neuzlūko Eirovīziju kā ilgtermiņa ieguvumu, bet drīzāk kā iespēju konkrētajā brīdī parādīt sevi plašākai publikai.

“Pats Eirovīzijas konkursa filozofiskais kodols vēl aizvien ir nemainīgs – tas ir politisks, dažādu Eiropas tautu saliedēšanas TV šovs, un mūzikas industrijas durvis ilgtermiņā tas nevienam neatver,”

saka Žilde. “Tāpēc "Supernova" drīzāk jāuzlūko kā vēl viens TV šovs Latvijas televīzijā, kā izklaide, kā iespēja izcelties lokālā mērogā. Kā šo uzmanību noturēt gadu, divus, trīs pēc šova, drīzāk tas ir aktuāls jautājums, uz kuru jāmeklē atbildes,” viņš atzīst.

Kaspars Ansons ir producents Aminatas sarakstītajai un izpildītajai dziesmai “Love Injected”, kas 2015. gadā Eirovīzijā Latvijai atnesa 6. vietu, un ir līdz šim visveiksmīgāk startējusī “Supernova” dziesma. Jautāts par konkursa pienesumu Latvijas populārajai mūzikai, viņš atzīst, ka “Supernova” ir ļoti veiksmīgi nomainījusi līdz tam pastāvošo nacionālo atlasi. “Manuprāt, tas bija saistīts ar to, ka priekšroka tika dota jaunajiem talantiem, salīdzinot ar iepriekšējo, kur pārsvarā uzvarēja sevi jau pierādījuši mākslinieki. Domāju, ka starp Latvijas jaunajiem izpildītājiem un autoriem agrāk vai vēlāk parādīsies kāds internacionāli konkurētspējīgs mākslinieks, tāpēc ir jādod iespēja!” Ansons nenoliedz, ka izpildītājiem konkurss var būt grūta un pat bīstama spēle, jo uzdāvina izpildītājam atpazīstamību, kas pēc tam ir jānotur, bet reti kuram tas izdodas. Savukārt autoriem un producentiem starptautiski veiksmīga dziesma ir laba vizītkarte. “Tas ir daudz lielāks spēks nekā lokālie panākumi. Eirovīzijas autori ir savā starpā ļoti saistīti, un katru gadu ir dažādas nometnes un tikšanās, lai radītu jaunas kompozīcijas. Ja tas patīk, tad autoriem un producentiem ir darbs visam gadam,” atklāj pieredzējušais producents.

Runājot par “Supernova” uzvarētāja dalību starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, Latvijas delegācijas vadītāja Eirovīzijā Zita Kaminska neslēpj, ka no brīža, kad tiek nosaukts Latvijas nacionālās atlases jeb konkursa uzvarētājs, līdz brīdim, kad starptautiskā konkursa rīkotājiem jāiesniedz precīzs priekšnesuma apraksts, paiet ļoti īss laiks – parasti 2-3 nedēļas. “Man ir vieglāk strādāt ar “Supernova" komandu, jo mums nav jāizdomā ritenis no jauna – lokālā konkursa priekšnesumu varam pārcelt arī uz starptautisko skatuvi. Režisors Juris Matuzelis precīzi nostrādā priekšnesumu - gaismu dizains un video projekcijas ir tuvu pilnībai.” "Supernova" palīdz mūziķiem pierast pie tā, kā uzstāties uz lielākas skatuves, tomēr ar Eirovīzijas skatuvi neko nevar salīdzināt, atzīst Kaminska. “Tās izmēri, auditorija un arī izpildītāja stress ir milzīgs! Ir apsveicami, ka "Supernova" cenšas pietuvināties starptautiskam līmenim un izskatam. Līdz ar to arī mūziķi domā ne tikai par dziesmu, bet gan par priekšnesumu kopumā, lai tas būtu moderns un stilīgs, un tas atvieglo arī tālāko darbu un gatavošanos Eirovīzijas lielajai skatuvei.”

 “Supernova” devumu un iespējas vērtē arī konkursa producente Ilze Jansone: “Patiesībā pēdējos divus trīs gadus mēs esam sākuši iet to attīstības ceļu, kādu es redzētu šim projektam, kas dotu arī savu devumu nozarei. Redzu lielas iespējas rakstīt aizvien labākas dziesmas dziesmu rakstīšanas nometnēs, kas dod iespēju piesaistīt dziesmu autorus un producentus, kuri ir Latvijas popmūzikas līderi, ja skatāmies industrijas atzinības vai radio topus, bet paši nekad konkursā nepiedalītos. Būsim godīgi – jebkuram jau atzītam māksliniekam dalība lielajā Eirovīzijā momentā nozīmē arī iespējamu reputācijas krīzi vietējā tirgū gadījumā, ja mākslinieks neiekļūst finālā. Latvija nevar iekļūt finālā katru gadu. Dzīvojam laikā, kad valda interneta klikšķi, un, dzenoties pēc tiem, virsraksti par Latvijas neveiksmēm lielajā konkursā ir diezgan nežēlīgi – tāpat kā sabiedrības attieksme. Faktiski “Supernova” uzvarētājs ir varonis visbiežāk tikai līdz brīdim, kad uzzinām pusfināla rezultātus.  Daudzi nav gatavi ar to cīnīties, un es to saprotu.”

Foto:  "Supernova 2019" dalībnieki.

Jansone nenoliedz, ka pieredzes apmaiņas veicināšanai konkurss ir atvērts arī ārvalstu dziesmu autoriem un producentiem. “Strādājam ar “Universal Music Group”, meklējot īsto sadarbības formu. Kopumā “Supernova” devums popmūzikas nozarei  vērtējams vairākos desmitos jaunu dziesmu, no kurām TV tiešraidēs dzirdamas aptuveni divdesmit. “Tiek īrētas studijas, algoti producenti, dejotāji, horeogrāfi un fona vokālisti – tā ir vesela virkne industrijas cilvēku, kuriem konkursa laikā ir darbs, kuri attīstās un dod savu radošo ieguldījumu.” Jansone uzskata, ka no radošajām nozarēm popmūzikai potenciāli ir ļoti liela iespēja labi nopelnīt – nauda autortiesību, blakustiesību un straumēšanas veidā atnāk atpakaļ uz Latviju un tiek tālāk tērēta un ieguldīta šeit.

“Mums vēl nav tā paveicies kā igauņu “Ewert and the Two Dragons” vai lietuviešu Dynoro, kura dziesma vietnē “Spotify” šobrīd straumēta vairāk nekā 459 miljonus reižu, bet es ticu, ka Latvijas popmūzikas producenti un labākie dziesmu autori var sasniegt līdzīgus rezultātus.

Līdz šim popmūzikai ir bijis vismazākais vai pat nekāds valsts finansiālais atbalsts, taču, pateicoties Latvijas mūzikas eksporta biedrības aktīvam darbam, arī tas mainās, un pavasarī tika atvērta  valsts programma tieši popmūzikas atbalstam. Kopumā mums pietrūkst stratēģiska plāna dalībai starptautiskajā konkursā,” atzīst “Supernova” producente Ilze Jansone.

Jau ziņots, ka LTV autoru un izpildītāju konkursa “Supernova” pirmais pusfināls notiks 26. janvāra vakarā, bet otrais – 2. februārī. Šī gada pārstāvi Eirovīzijā uzzināsim finālā, kas norisināsies 16. februārī.