Makrons saiet ragos ar Itālijas populistiem

Francijas prezidents Emanuels Makrons

FOTO: SIPA/Scanpix

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņoja, ka neatbildēs uz Itālijas līderu Luidži Di Maio un Mateo Salvīni kritiku, jo viņu vārdi neesot interesanti.

"Es neatbildēšu. To viņi vēlas, (..) tas viss nav interesanti," vizītes laikā Ēģiptē pavēstīja Makrons. "Itāļi ir mūsu draugi un pelna līderus, kas atbilstu viņu vēsturei."

Spriedze abu valstu attiecībās pieaugusi, kopš pagājušā gada jūnijā Itālijā pie varas nāca populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) un pret imigrāciju noskaņotās labējās partijas "Līga" veidotā valdība.

Makrons ar asu Itālijas jaunās valdības kritiku nāca klajā jau pērn, kad viņš ķērās pie centrisko proeiropeisko partiju alianses veidošanas pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Savukārt pagājušo pirmdien Itālijas vicepremjers un M5S līderis Luidži Di Maio apsūdzēja Parīzi, ka tā turpinot Āfrikas "kolonizāciju", tādējādi uzkurinot nelegālo imigrāciju uz Eiropu.

Francija uz to reaģēja, izsaucot Itālijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par Di Maio izteikumiem, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu vērst sankcijas pret Franciju un tai līdzīgām valstīm, kuru dēļ Āfrika grimst nabadzībā un afrikāņi ir spiesti meklēt dzīvesvietu citur.

Eļļu ugunij pielēja Itālijas otrs vicepremjers un "Līgas" līderis Mateo Salvīni, kurš pauda cerību, ka franču vēlētāji drīzumā sevi atbrīvos no "briesmīgā prezidenta".

Salvīni, kas ieņem arī iekšlietu ministra amatu, "Facebook" publicētā videoierakstā izteicies, ka no visas sirds jūt līdzi francūžiem, kuriem "jādzīvo zem briesmīgās valdības un briesmīgā prezidenta sloga".

Gan Di Maio, gan Salvīni pauduši arī atbalstu "dzelteno vestu" kustībai, kas jau divus mēnešus visā Francijā rīko protestus pret Makrona politiku.

Tajā pašā laikā pats Makrons vēl pagājušajā gadā paziņoja, ka Eiropas tā dēvēto populistu līderi drīkst viņā saskatīt savu "galveno pretinieku". Īpaši asi Elizejas pils saimnieks kritizēja Itālijas stingro pretimigrācijas politiku.

Uz augšu