Visā pasaulē aptuveni trešdaļa visu pārtikas produktu iet zudumā – tie tiek izmesti ārā vai sabojājas, liecina starptautiskās iniciatīvas “Save Food” apkopotie dati. Naudas izteiksmē zaudējumi veido vienu triljonu dolāru (880 miljardus eiro) gadā.
Latvijas iedzīvotāji neapzināti ik mēnesi izmet mēslainē vairākus desmitus eiro vērtus produktus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Zinātnieki ir pārliecināti, ka pat ne trešdaļa, bet vien ceturtā daļa no šīs pārtikas varētu atrisināt bada problēmu visā pasaulē,» saka elastīgā iepakojuma ražotāja, starptautiskās kompānijas “IMMER Group” prezidente Irina Mirošņika.
2012. gadā veiktais pētījums liecina, ka 11% pārtikas produktu tiek izmesti ārā vai sabojājas jau audzēšanas un apstrādes posmā, 19% — ražošanā, 12% — ēdiena gatavošanā un piegādē, 5% — glabāšanas posmā mazumtirdzniecības uzņēmumos, un vēl 53% iet zudumā mājsaimniecībās.
"Produktu un iepakojuma ražotājiem ir aktīvāk jāstrādā, lai samazinātu šos zaudējumus. Pareizs iesaiņojums ļauj tos ievērojami samazināt visos šajos posmos, un mēs katrs varam sniegt savu ieguldījumu, izvēloties pareizās iesaiņojuma alternatīvas. Turklāt prece pareizā iepakojumā ir izdevīga mums pašiem,” skaidro Mirošņika.
Dažu produktu uzglabāšanas laiks ir 30 reižu mazāks, nekā tas varētu būt. Liels daudzums produktu sabojājas, pirms tos paspēj izlietot.
Nepareizs iepakojums var būt arī veselībai bīstams - tā dēļ ir piesārņoti līdz pat 84% pārtikas. Ierastie iepakojuma veidi neefektīvi aizsargā produkciju. Konstatēts, ka 28,7% produktu ir piesārņoti ar minerāleļļas aromātiskajiem ogļūdeņražiem, bet 84,1% preču satur piesātinātos ogļūdeņražus.
"Visneaizsargātāko produktu vidū ir rīsi, kvieši, manna, makaroni un šokolāde," komentē Mirošņika.
"Patērētāji, protams, nezina, ka viņi lieto ar nepiederīgām ķīmiskām vielām piesārņotu pārtiku, bet apzinīgiem ražotājiem noteikti ir jāmeklē alternatīvi iesaiņojuma veidi, kas garantē nepieciešamās barjerīpašības un aizsardzību."
Visbiežāk iepakojumi ir neekonomiski, jo tajos paliek līdz pat 15% produkta satura. Vairākums Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku kečupam stikla burciņās vai pudelēs, tomēr, pat apgriežot pudeli vai burciņu otrādi, nav iespējams izlietot pilnībā visu produktu.
Līdzīgi notiek ar skābo krējumu, kas iepakots plastmasas trauciņos, rūgušpienu un kefīru kartona iepakojumā, šokolādes krēmu stikla burkās un daudziem citiem produktiem.
„Pat ar trešo daļu no visas neizlietotās pārtikas būtu pietiekami, lai atrisinātu bada problēmu visā pasaulē. Ja koncentrējas tikai uz savas ģimenes budžetu, summa, kas tiek izmesta atkritumu tvertnē, vairs nešķiet maza. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāji tērē 34% no saviem ienākumiem pārtikas produktiem. 15% no šiem izdevumiem, kas iet zudumā, - nav maz.
Piemēram, ja pārtikai tiek iztērēti 200 eiro mēnesī, sanāk, ka mājsaimniecība atkritumu tvertnē izmet 30 eiro. Gadā tie ir 360 eiro,” norāda Mirošņika.
Viņa piebilst, ka ikdienā pieņemtie lēmumi, kurus cilvēki uzskata par sīkiem un nenozīmīgiem, nopietni ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un labklājību, kā arī apkārtējo vidi. Tāpēc cilvēku pašu ziņā ir izvēlēties iepakojumu, kas būs efektīvāks nekā līdz šim ierastie.