Mainās pircēju ieradumi lielveikalos; vai tas ietekmē apkārtējo vidi?

FOTO: Pixels.com

Arvien biežāk tiek runāts par plastmasas iepakojumu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, un to īpaši izjūt cilvēki, kuri regulāri iepērkas lielveikalos. No Jaunā gada pie kasēm vairs nav pieejami plānie plastmasas maisiņi - tie ir tikai augļu un dārzeņu nodaļās, kā arī pie citām sveramajām precēm. Arvien biežāk tiek piedāvāti papīra maisiņi. Veikalu pārstāvji pauž, ka šādi iepakojumi ir videi draudzīgāki, tikmēr vides eksperti norāda - arī papīra maisiņiem ir sava negatīvā ietekme uz vidi. 

Rietumeiropā, piemēram, Vācijā, iepirkumu salikšana papīra maisiņos jau sen nav nekas neparasts, tikmēr Latvijā papīra iepirkumu maisiņi ienāk pamazām. Kā portāls TVNET novēroja Rīgas centra lielveikalos, papīra iepirkumu maisiņus pie kasēm iespējams iegādāties tikai “Rimi” un “Maxima” tirdzniecības vietās, taču tādos veikalos kā “Top” un “Mego” pircēji var iegādāties tikai “tradicionālo” plastmasas maisiņu.

Cenu ziņā lielas atšķirības nav – papīra maisiņi maksā 10-18 centus, bet plastmasas maisiņi – 12-20 centus.

Tomēr tirgotāji atzīst, ka pircējiem jāsaprot, ka papīra maisiņš nav tik izturīgs kā plastmasas – jābūt uzmanīgākiem un rūpīgāk jāsaliek preces, lai slodze maisiņā būtu vienmērīga un papīra iepakojums nesaplīstu.

Kā portālam TVNET norādīja lielveikalu tīkla “Maxima” pārstāve Liene Dupate-Ugule, jaunākās tendences liecina, ka šā gada pirmajās nedēļās, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, ir pieaudzis ekoloģisko maisiņu lietojums.

“Arī skatoties uz pagājušā gada datiem, attiecībā uz 2017. gadu, mēs redzam, ka par 50% ir pieaudzis bioloģisko un vairākkārtīgi izmantojamo maisiņu pārdošanas apjoms. To vidū ir dažādu materiālu, tostarp arī papīra maisiņi un kastes.

Var vērot, ka ir pozitīvas izmaiņas, jo cilvēki arvien biežāk izvēlas videi draudzīgākus maisiņus,” norāda Dupate-Ugule.

“Maxima” pārstāve norāda, ka šā veikala papīra maisiņi ir pārbaudīti laboratorijā. Tomēr pircējiem jārūpējas, lai produktu svars maisiņā tiktu sadalīts vienmērīgi. Tiek strādāts, lai uzlabotu papīra maisiņu izturību, turklāt jau tuvāko mēnešu laikā lielveikala pircēji papīra maisiņus varēs iegādāties par zemāku cenu.

Kopš Jaunā gada pie kasēm vairs nav pieejami nelielie, caurspīdīgie plastmasas maisiņi - tie atrodami tikai augļu un dārzeņu nodaļās, kā arī pie saldumiem. Tādēļ pircējiem jādomā par alternatīviem iepakojumiem, kuros salikt savus iepirkumus. 

Lielveikalu tīkla "Rimi" pārstāve Dace Preisa saka, ka ir pagājušas vien pāris nedēļas pēc tam, kad stājās spēkā norma par plastmasas maisiņu ierobežošanu, tāpēc skaitlisku datu par izmaiņām pircēju ieradumos vēl nav. 

"Ikdienas darbā veikalos redzam, ka iedzīvotāji sākuši pievērst uzmanību šim jautājumam. Protams, ieradumam ir liels spēks, tāpēc paies ilgāks laiks, līdz varēsim runāt par fundamentālām izmaiņām pircēju paradumos," saka Preisa.

Viņa norāda, ka tie pircēji, kas paraduši vieglajos plastmasas maisiņos likt dažādas sīkas preces, ne tikai tās, kurām fasējums nepieciešams pēc būtības (kā cepumi, rieksti, konfektes), sāk pamazām pārorientēties un nepieprasa vairs maisiņu trīs zeķu pāru iegādei.

"Viennozīmīgi redzam, ka aug papīra iepakojumu maisiņu popularitāte. Tā, piemēram, pērnā gada pēdējā ceturksnī pieprasījums pēc papīra maisiņiem palielinājās par 45%. Tomēr vienlaikus tie ir 8% pircēju, kas izvēlas šo iepakojuma veidu, pārējie arvien izvēlas plastmasas maisiņu," norāda Preisa.

Tādēļ veikalos ir izvietotas dažādas informatīvas norādes, kas mudina pircēju aizdomāties – vai tiešām plastmasas maisiņš ir nepieciešams, kā arī tiek piedāvātas alternatīvas. Piemēram, pagājušā gada vidū "Rimi" sortimentā ieviesa vairākkārt lietojamu maisiņu tieši augļu un dārzeņu iegādei, un ik mēnesi šo kā alternatīvu izvēlas vairāki tūkstoši pircēju. "Rimi" veic arī dažādas sabiedrību izglītojošas kampaņas.

"Tā, piemēram, šogad, atbalstot plastmasas izmantošanas samazināšanu, piedalījāmies starptautiskajā "Plastic Bag Free Day" un papīra iepirkumu maisiņiem piemērojām 50% atlaidi, kā arī pirkumam virs pieciem eiro papīra maisiņu pircējiem devām bez maksas. Pircēji ļoti labprāt izmantoja šo iespēju, un papīra maisiņi šajā dienā tika izvēlēti sešas reizes vairāk nekā ikdienā," saka Preisa. 

Viņa norāda, ka "Rimi" turpinās dažādas akcijas, pievēršot cilvēku uzmanību ilgtspējas jautājumiem, un pirms vairākiem gadiem tika samazināta standarta cena papīra maisiņiem, lai pircējus motivētu izvēlēties dabai draudzīgāko alternatīvu. 

Savukārt veikalu tīkla “Mego” pārstāvji portālam TVNET norādīja, ka pašlaik veikalu tīklā nav pieejami papīra maisiņi, bet šis jautājums tiek risināts, un jau drīzumā arī šajos veikalos būs iespējams izvēlēties starp plastmasas un papīra maisiņiem.

Arī veikals “Top” jau tuvākajā laikā ļaus pircējiem iegādāties papīra maisiņus – pašlaik notiek sarunas par iepirkumiem, jo, kā atzīst veikalā, plastmasa ir lētāka nekā papīrs, tādēļ tiek meklēti risinājumi, lai papīra maisiņi nebūtu dārgāki par plastmasas iepakojumiem.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē tika apstiprināts lielveikalu pārstāvju teiktais, ka papīra maisiņi videi ir daudz draudzīgāki – tie ātrāk sadalās, kā arī novērš piesārņojuma izplatīšanos ūdeņos.

Tomēr vides eksperti ir mazliet skeptiskāki šajā jautājumā. Uzņēmuma “Vides eksperti” valdes loceklis Ivars Pavasars saka, ka uz jautājumu, vai papīra maisiņi ir labāki nekā plastmasas, vienas atbildes nav, jo jāvērtē dažādi aspekti.

“Ja dabā ir kaut kas, kas nesadalās, tad tam uzreiz nav negatīvu seku. Protams, ja plastmasas piesārņojums nonāk ūdeņos un tas skar zivis, tad gan tas nav labi. Kopumā šādas tendences, kad notiek pāreja uz videi draudzīgākiem iepakojumiem, ir drīzāk pozitīvas, taču jāvērtē dažādi aspekti. Tomēr globāli tas satraukums [par plastmasas maisiņu ietekmi] nāk no pārējās pasaules, kur ir piesārņoti okeāni. Mums ir rūpīgi jāizvērtē, vai tas, kas notiek pasaulē, ir piemērojams arī mums,” saka Pavasars.

To, ka papīra maisiņu kaitīgums vai nekaitīgums nav viennozīmīgi vērtējams, saka arī biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga. Viņš norāda, ka var gadīties arī tā, ka starp plastmasas un papīra maisiņiem nav būtisku atšķirību. 

"Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Piemēram, no kāda materiāla ir veidoti šie maisiņi, vai un cik daudz tie tiek izmantoti, vai tie pēc tam tiek pārstrādāti. Tas pats arī, runājot par papīra maisiņiem. Ir jāsaprot, no kāda papīra un koka iepakojums veidots, vai tas ir nācis no mežiem, vai arī maisiņš ražots no otrreizējās pārstrādes izejmateriāliem," saka Brizga. 

Eksperts norāda, ka cīņa pret plastmasu notiek galvenokārt mikroplastmasas dēļ, jo, nonākot dabā, to ir faktiski neiespējami savākt. "Tie izstrādājumi var sadalīties mazās mikroplastmasas daļiņās, kas ietekmē ekosistēmu. Tieši mikroplastmasas dēļ Eiropas Savienībā ir dažādi aizliegumi, piemēram - plāns aizliegt salmiņus. Plastmasas pudeles var viegli savākt un sašķirot, bet ar "mazo" plastmasu - ausu kociņiem, salmiņiem un maisiņiem - to tā nevar."

Brizga saka, ka maisiņa ietekmi uz vidi faktiski var noteikt pēc tā, cik bieži maisiņš tiek izmantots: "Teorētiski ar katru izmantošanas reizi maisiņa ietekme uz dabu samazinās, jo katram iepakojumam neatkarīgi no materiāla - plastmasas, auduma vai papīra - ir nepieciešami izejmateriāli. Ja maisiņš tiek izmantots vienu divas reizes, tad to izejmateriālu izlietojums nav diez cik lietderīgs." 

Uz augšu