Bordāns Saeimā sniegs tiesiski pamatotus argumentus pret Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Tieslietu ministrs, Saeimas deputāts Jānis Bordāns (JKP) sola Saeimas sēdes debatēs sniegt tiesiski pamatotus argumentus par labu lēmumam neizdot parlamenta deputātu Juri Jurašu (JKP) kriminālvajāšanai.

Tāpēc, visdrīzāk, Bordāns aicinās Saeimu balsot pret Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūrai LETA pavēstīja politiķis.

Vaicāts, vai Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti balsos pret Juraša izdošanu, politiķis norādīja, ka politiskā spēka nostāju iezīmē divu JKP deputātu balsojums atbildīgās komisijas sēdē pret šo lēmumprojektu. Reizē JKP frakcijai nav paredzēts obligāts balsojums šajā jautājumā, norādīja partijas līderis.

Bordāns sacīja, ka Saeimas sēdē izklāstīs faktus un argumentāciju par situāciju, aicinot balsot atbilstoši savai tiesiskuma izpratnei. Politiķa ieskatā tiesiskums būs ievērots, ja "netiks ļauts krimināli vajāt godīgu izmeklētāju, kurš veica savu pienākumu".

Atkarībā no ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtības Bordāns Saeimas debatēs varētu uzstāties arī laikā, kad viņš jau būtu uz ministra pildīšanas laiku nolicis savas kā deputāta pilnvaras. Tādā gadījumā viņš oficiāli uzstātos tieslietu ministra statusā, bet Bordāns norāda, ka savu viedokli paudīs nevis kā ministrs, bet politiķis.

Deputāts norādīja, ka Jurašam pašam jāvaicā, vai viņš noliks deputāta mandātu. Jautāts, ka mandāta nenolikšanas gadījumā JKP un koalīcijai samazinātos balsu skaits par vienu, Bordāns skaidroja, ka komentāri par to varētu tikt sniegti ceturtdien.

Kā ziņots, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Jurašu, žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.

Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 plāno organizēt tautas sapulci "Par tiesisku Latviju". JKP uzsver, ka šajā gadījumā trauksmes celšana tiek sodīta ar kriminālprocesu. "Tiesiskums tiek iedragāts un tam jāsaka pilnīgi skaidrs "Ne!"," pauž JKP. Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) norāda, ka tiks pieprasīta ģenrālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanās, "jo vajājot Juri Jurašu tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts".

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Uz augšu