Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) galvenais virzītājspēks pērn bija iekšzemes patēriņš, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv", komentējot trešdien publiskotos Latvijas IKP ceturtā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.
"Lai gan IKP izvērsums vēl nav pieejams, tomēr var jau prognozēt, ka ceturtajā ceturksnī, tāpat kā trešajā ceturksnī, galveno lomu IKP vezuma vilkšanā uzņēmies iekšzemes pieprasījums, bet eksporta sniegums vājinājies salīdzinājumā ar pirmo pusgadu. Eksporta vājināšanos noteikusi gan finanšu sektora sašaurināšanās nerezidentus apkalpojošajā segmentā, gan sliktāka graudaugu raža sausās vasaras dēļ, gan - ārējā pieprasījuma bremzēšanās otrajā pusgadā, pasliktinoties izaugsmes un importa rādītājiem eirozonas partnervalstīs. Savukārt iekšzemes pieprasījums saglabājis stabilitāti, galvenokārt pateicoties straujai privātā patēriņa izaugsmei, ko nodrošina nodarbinātības un vidējās algas pieaugums, kā arī investīcijām," norāda Rutkovska.
Viņa atzīmē, ka no iekšzemes pieprasījumu balstošajām nozarēm nozīmīgu devumu nodrošina būvniecības nozare, kas ceturtajā ceturksnī atjaunojusi strauju kāpumu. Samērā labu izaugsmi saglabājusi arī mazumtirdzniecība, kur īpaši strauji aug nepārtikas preču pārdošana nespecializētajos veikalos, atspoguļojot arī "IKEA" veikala atvēršanas Latvijā ietekmi. Savukārt sliktāki rezultāti vērojami enerģētikā, kurā mazinājušies saražotie apmēri laika apstākļu dēļ, gan mazinoties ūdens pietecei hidroelektrostacijās, gan sarūkot patēriņam vidēji augstākas gaisa temperatūras dēļ.
"Galvenajai uz eksportu orientētajai nozarei - apstrādes rūpniecībai - gada nogale bijusi samērā sekmīga, un īpašs prieks ir par joprojām labo augsto tehnoloģiju apakšnozaru sniegumu. Sliktāki rezultāti joprojām vērojami pārtikas ražošanā. Transporta izaugsme ceturtajā ceturksnī bijusi laba, tomēr šāda situācija nebūs ilgstoši - prognozējams, ka līdz ar remontdarbu beigšanos tranzīta kravas tiks vairāk pārorientētas uz Krievijas ostām," min Latvijas Bankas ekonomiste.
Rutkovska arī norāda, ka, pēc Eiropas Komisijas konfidences datiem, Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums kopumā saglabājas samērā optimistisks, tomēr ieilgušais valdības veidošanas process pēdējos mēnešos apgrūtinājis uzņēmēju iespējas izstrādāt skaidrus nākotnes plānus. "Cerams, ka nesen apstiprinātā valdība spēs operatīvi sniegt vēstījumus par turpmākajiem valsts politikas plāniem un prioritātēm. Tomēr neziņu papildina ārējā pieprasījuma bremzēšanās, kas ir vēl būtiskāks faktors, jo iekšzemes pieprasījums mazas un atvērtas tautsaimniecības gadījumā ilgi viens vezumu nespēs vilkt. Šo iekšējo un ārējo faktoru dēļ 2019.gadā lēšama mērenāka IKP izaugsme," viņa pauž.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP 2018.gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. IKP ietekmēja apmēru pieaugums būvniecībā par 24%, rūpniecībā - par 2% un pakalpojumu nozarēs - par 4%.
Vienlaikus 2018.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 1,1%.
Precizēti un izvērsti 2018.gada ceturtā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 28.februārī.
