Reirs: Pērn Latvijas ekonomikā bija straujākā izaugsme kopš 2011.gada

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Latvijas ekonomika 2018.gadā auga par 4,8%, uzrādot straujāko izaugsmi kopš 2011.gada, aģentūrai LETA pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš atzīmēja, ka pagājušais gads Latvijas ekonomikai bija ļoti veiksmīgs, pat neskatoties uz problēmām, kas iezīmējās atsevišķos sektoros.

Tajā pašā laikā Reirs aicināja piesardzīgi vērtēt 2019.gada perspektīvas, ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos pasaulē, īpaši eirozonā, kas pasliktina Latvijas eksporta iespējas.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA norādīja, lai gan situācija ārējos tirgos pēdējos mēnešos ir pasliktinājusies, Latvijas ekonomika arī pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniegusi ļoti augstus izaugsmes tempus, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu palielinoties par 5%."Tas ir vēl nedaudz straujāks pieaugums kā iepriekšējā ceturksnī, kad IKP bija palielinājies par 4,7%. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomikas izaugsmes temps bijis spēcīgs, un IKP, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, ir pieaudzis par 1,1%," norādīja FM.

Ministrijā atzina, ka straujo ekonomikas izaugsmi ceturtajā ceturksnī nodrošināja būvniecības nozare, kur tika sasniegts 24% pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gada ceturto ceturksni. Būvniecības attīstību veicina būtiski pieaugušās Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas. Tautsaimniecībā kopumā 2018.gadā budžeta izdevumi ES fondu investīcijām pieauga par 78%, sasniedzot 719 miljonus eiro. Līdzās tam būvniecības izaugsmi veicināja arī pieaugusī privāto investīciju aktivitāte, tostarp vairāku lielu tirdzniecības objektu nodošana ekspluatācijā, kā arī pieaugums biroju un dzīvojamo ēku būvniecībā.

Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī vēl nav pieejama, FM norādīja, ka būtisks devums ekonomikas kopējā izaugsmē ceturtajā ceturksnī bija transporta un uzglabāšanas nozarē, kur kravu apgrozījums ostās palielinājās par 23%, dzelzceļa kravu pārvadājumi auga par 14%, kā arī palielinājās lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits.

"Pakalpojumu nozares kopumā ceturtajā ceturksnī sasniegušas 4% pieaugumu, visticamāk, spēcīgu kāpumu turpinot informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarei, un arī finanšu pakalpojumu nozares rezultāti varētu būt bijuši labāki, nekā to varētu sagaidīt pēc nerezidentus apkalpojošā biznesa samazināšanās pagājušā gada laikā," skaidroja ministrijā.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka mērenāki izaugsmes tempi bija rūpniecībā, uzrādot pieaugumu par 2%. Mazāko izaugsmi šajā nozarē noteica gan laika apstākļu noteiktais kritums elektroenerģijas ražošanā, gan mazāki pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā, kur pēdējos mēnešos jau varētu būt jūtama nedaudz vājāka ārējā pieprasījuma ietekme. Apstrādes rūpniecības izaugsmi pēdējos mēnešos nodrošināja galvenokārt kāpums tādās nozarēs kā kokapstrāde, mašīnbūve un datoru un elektronisko iekārtu ražošana, kamēr lejupslīdi piedzīvoja pārtikas rūpniecība un pēdējos mēnešos arī būvmateriālu ražošana.

FM norādīja, ka pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes pēdējā pusgada laikā pastāvīgi ir tikušas pazeminātas, ko ietekmē tādi faktori kā augošās protekcionisma tendences un jau ieviestās tirdzniecības sankcijas, neskaidrības par Apvienotās Karalistes izstāšanās procesu no ES, Vācijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, finanšu risku pieaugums Itālijā un Ķīnas izaugsmes palēnināšanās līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā.

Starptautiskais Valūtas fonds 2019.gada janvārī publiskotajās prognozēs ir pazeminājis eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam par 0,3 procentpunktiem - līdz 1,6%, un arī patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītāji Eiropā pēdējos mēnešos piedzīvo visai strauju kritumu, ES ekonomikas sentimenta indeksam janvāra beigās noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2016.gada. Vienlaikus eirozonas indekss, kas prognozē sagaidāmo ekonomikas izlaidi, ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējo piecarpus gadu laikā.

"Līdztekus ar ārējo risku paaugstināšanos arī iekšējie riski Latvijas ekonomikas attīstībai pašlaik ir vairāk lejupvērsti, tostarp saistībā ar situāciju darba tirgū, kur vienlaikus ar augošo pieprasījumu samazinās darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un nepietiekamām investīcijām ražojošajās nozarēs, kas potenciāli var vājināt ekonomikas izaugsmes tempus. Tāpat arī finanšu pakalpojumu un tranzīta nozarēs visticamāk vairs neizdosies atkārtot pagājušā gada sniegumu," prognozēja FM.

Tajā pašā laikā ministrijā pieminēja, ka 2018.gads vēlreiz ir apliecinājis Latvijas ekonomikas noturību pret dažāda veida iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, un diversificētā ekonomikas struktūra pašlaik nodrošina spēju dinamiski attīstīties ekonomikai kopumā, pat ja atsevišķi sektori saskaras ar problēmām.

"Līdzīgi arī 2019.gadā, uz laiku vājinoties ārējam pieprasījumam, iekšzemes pieprasījums saglabāsies spēcīgs, ko nodrošinās gan privātā patēriņa kāpums, uzlabojoties darba ņēmēju situācijai un spēcīgi augot iedzīvotāju ienākumiem, gan investīcijas, saglabājoties augstai ES fondu investīciju plūsmai," piebilda FM.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP 2018.gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. IKP ietekmēja apmēru pieaugums būvniecībā par 24%, rūpniecībā - par 2% un pakalpojumu nozarēs - par 4%.

Vienlaikus 2018.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 1,1%.

Precizēti un izvērsti 2018.gada ceturtā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 28.februārī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu