Lai arī šobrīd grūtākais aiz muguras, viņš slavē Latvijas medicīnas personālu.

"Varbūt man paveicies, bet, sākot no 2005. gada, kad saslimu, man ir bijusi izcila aprūpe - gan no Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoonkoloģijas klīnikas vadītājas puses, gan ķirurgiem, kuri mani nesen operēja, gan medmāsiņām," viņš dalās atmiņās.

Vēl režisors uzskata, ka Latvijā būtu jāsakārto izglītība un pensijas.

"Ja cilvēks visu mūžu strādājis, viņš pelnījis cienīgas vecumdienas. Cik tad mēs ilgi dzīvojam - neviens to nezina... Klausos radio raidījumu, kā pensionāri runā - adot cimdiņus un pārdodot, «kaut kā jau iztiksim». Francijā vai citās attīstītās valstīs jau sen būtu protesti. Latvijā tas biklums laikam no padomju laikiem: kaut kā iztiksim, lai tikai mūs neaiztiek, lai tikai nav briesmu! Esam pacietīgi."

Gruzdovs uzskata, ka neapzināmies savu cilvēcisko vērtību, savas tiesības.

Bulgāru dramaturģes Janas Dobrevas luga “Smilšu cilvēciņi” pirmizrāde notikusi jau 30. janvārī.

Par izrādi

Ārsta uzgaidāmajā telpā satiekas četras sievietes: darbaholiķe tiesnese, enerģijas pārpilna māte, viņas klusējošā meita un mūžīgi aizņemta studente. Šķiet, ka viņām nav nekā kopīga. Bet patiesība ir tāda, ka šajā pasaulē mēs visi esam saistīti vienotā mozaīkā. Ja kādas mozaīkas daļas trūkst, viss sabrūk kā smilšu pils. Mēs nevaram viens bez otra. Un labāk taču izjust sāpes no mīlestības nekā no naida.

Četru sieviešu lomas izrādē atveido aktrises Akvelīna Līvmane, Ieva Florence, Vita Vārpiņa un Anete Krasovska. Izrādes režisors un plastiskā zīmējuma autors ir Gruzdovs, bet kopā ar viņu iestudējumu sagatavojis scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Valentīna Začiņajeva un gaismu māksliniece Māra Vaļikova.

Foto: Mihails Gruzdovs iestudējis Janas Dobrevas "Smilšu cilvēciņus".