Juraša izdošana: vēlas nezaudēt tiesības pierādīt taisnību tiesā

Jurašs uzsvēra, ka pēdējos 20 gadus viņš ir cīnījies pret korupciju. Cīņa neesot bijusi viegla, bet mērķis - vairot Latvijā tiesiskumu - esot vienmēr attaisnojis visas grūtības.

Kā uzsvēra deputāts, viņš tic, ka ar godprātību un taisnīgu darbu var panākt taisnību, kā arī to, ka valsts iedzīvotāji beidzot sāks ticēt tiesu varai.

"Šī nav cīņa par mani, bet gan par Latviju kā tiesisku valsti un ikvienu no mums. Ja kādam šķiet, ka viss ir beidzies, tad tas ir sākums beigām - netaisnības beigu sākums," uzsvēra Jurašs.

Politiķis pauda, ka viņš neesot vienīgais, kurš cieš no tiesībsargājošo iestāžu patvaļas.

"Es neesmu izdarījis man inkriminēto noziegumu. Ziņošana par korupciju nav noziegums. Ir absurdi, ka man tas ir jādara," teica Jurašs.

Lai pilnībā kliedētu šaubas, nepieciešams tiesas lēmums, uzrunas noslēgumā teica Jurašs, lūdzot deputātus balsot tā, lai viņš "nezaudēju tiesības pierādīt taisnību tiesā".

Pēc Juraša uzrunas visi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas klātesošie deputāti, kā arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piecēlās kājās un aplaudēja.

Bordāns uzrunā deputātiem norādīja, ka viņš, zinot lietas apstākļus, līdz pēdējam brīdim neticējis, ka varētu tikt ierosināta krimināllieta. Viņš tāpat neesot ticējis arī tam, ka lieta nonāks līdz balsojuma Saeimā.

"Mans kā ministra uzdevums un pienākums ir šeit kopīgi, varbūt par karojot ar vārdiem, izcīnīt izpratni par to, kādam jābūt tiesiskumam," teica ministrs.

Viņš teica, ka viņam esot zināmi apstākļi, kas liek domāt, ka krimināllieta bijusi ierosināta un uz Saeimu nosūtīta politisku iemeslu dēļ.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

JKP ceturtdienas rītā pie Saeimas rīkoja tautas sapulci, iestājoties pret šo lūgumu.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," iepriekš uzsvēris Jurašs.

Foto: JKP pie Saeimas rīko tautas sapulci pret aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu