Vai Latvijas pilsonis var reāli ietekmēt to, kas notiek valstī? (58)

Teju pusotrs tūkstotis iesniegtu pilsonisko iniciatīvu. Vairāk nekā viens miljons parakstu. Tāda ir portāla “ManaBalss.lv” darbība skaitļos kopš tā dibināšanas brīža 2011.gadā. Portāla darbības princips ir šāds: ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, drīkst parakstīt un ierosināt iniciatīvu portālā. Ja priekšlikums savāc vismaz 10 000 parakstu un atbilst parlamenta juridiskajiem kritērijiem, tas tiek iesniegts Saeimā.

Sākotnējā redakcijā atbalstīto iniciatīvu skaits ir neliels. Lielākoties tie ir priekšlikumi ar izvēli starp diviem variantiem. Viens no šādiem piemēriem ir nesen atbalstītais priekšlikums par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.

“Tas ir kaut kas ļoti īpašs starptautiski. Kad cilvēkiem kaut ko tādu saka, viņiem tiešām ir lielas acis. Pat Eiropas vecās demokrātijās. Jo iedzīvotāji var panākt kaut ko tādu,” gandarījumu par pilsoņu paveikto neslēpa “ManaBalss.lv” satura redaktors Didzis Meļķis.

No visām portālā publicētajām iniciatīvām Saeimā vai pašvaldībās nonāk tikai neliela daļa. Ne visi priekšlikumi spēj savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Taču no iesniegtajiem atbalsta vairāk nekā pusi priekšlikumu. Lielākā daļa no tiem, kā atzīmē Didzis Meļķis, esot kompromisa variants.

“Mūsu iniciatīvas ir par kādu ideju. Bet tas gala likumprojekts lielākajā daļā gadījumu ir kaut kāda veida kompromiss, kas būtu tehniski, politiski un administratīvi realizējams,” pauda Meļķis.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tikai neliela daļa kolektīvo iesniegumu tiek atbalstīta sākotnējā redakcijā, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas biedrs Vitālijs Orlovs skaidro, ka pilsoņu iniciatīvas pārsvarā tiek gatavotas bez juristu palīdzības. Tādēļ tās mēdz būt juridiski nekorektas.

“Latvijas pilsoņi, kas vāc parakstus, vēlas panākt izmaiņas konkrētos jautājumos. Lai sagatavotu likumprojektu, kam nebūtu nepieciešamas korekcijas, ir jāpieaicina juristi jau iniciatīvas izstrādes un iesniegšanas stadijā. “ManaBalss.lv” šos juristus nenodrošina. Tās iniciatīvas, kas tika atbalstītas “viens pret vienu”, laikam jau sākotnēji bija sagatavojuši juristi,” teica Orlovs.

Liela daļa ierosinājumu tiek noraidīta vēl pirms publikācijas portālā “ManaBalss.lv”. Kā skaidroja platformas satura redaktors Didzis Meļķis, lielākoties tie ir priekšlikumi no cilvēkiem, kas neizprot varas dalīšanas principu vai valsts pārvaldes darbības principus kopumā. Piemēram, ir bijuši vairāki priekšlikumi par Valsts prezidenta impīčmentu, jo “valstī viss ir slikti”.

Portāla darbības laikā ir bijuši arī kuriozi iesniegumi. Piemēram, kāds vīrietis nāca klajā ar priekšlikumu atdot viņam visu Latvijas iedzīvotājiem nevajadzīgo sīknaudu, pretī solot neko sliktu ar iegūto naudu nedarīt, par šādu gadījumu pastāstīja Meļķis.

Portāla darbības rezultātus komentēja arī Latvijas pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Pēc viņas domām, likumdevējam neatbalstot konkrētas iniciatīvas, būtu vairāk jāskaidro šāda lēmuma iemesli.

“Iedzīvotājiem nav ticības, ka viņi spēj mainīt lēmumus. Lēmējiem būtu jākomunicē [ar sabiedrību] par to, kāpēc viņi nepieņems vai nevirzīs tālāk šādas sabiedrības pārstāvju idejas. Ja mēs gribam veicināt pilsonisko un politisko līdzdalību, kas Latvijā ir ļoti zema, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tad par to būtu stratēģiski jākomunicē kopumā no valsts pārvaldes puses,” ir pārliecināta Zonberga.

Runājot par nākotnes plāniem, “ManaBalss.lv” satura redaktors Didzis Meļļķis pastāstīja, ka tuvākajā laikā plānots attīstīt vietni “par vai pret”. Šajā vietnē apmeklētājiem piedāvāts nobalsot “par” vai “pret” kādu Saeimā izskatāmo jautājumu.

Izņemot to, pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām tiek plānotas “priekšvēlēšanas” sešās Latvijas skolās. Skolēniem tam īpaši izstrādātajā vietnē tiks piedāvāts nobalsot par tiem pašiem sarakstiem, kas piedalīsies īstajās EP vēlēšanās. Projektu ierosināja un finansēs Ziemeļvalstu ministru padome, paziņoja Meļķis. ManaBalss.lv nodrošinās tehnoloģisko risinājumu. Panākumu gadījumā, šo rīku varēs izmantot arī pirms Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, kā arī lemjot par skolām svarīgiem jautājumiem, tādā veidā stiprinot demokrātiju, zināja stāstīt Meļķis. Paredzamais pilotprojekta finansējums ir 45 – 50 tūkstoši eiro.