Biseksuāls superpavedējs uz Leļļu teātra skatuves

Izrāde “Kazanova”

FOTO: Matīss Markovskis

Brunču mednieks, avantūrists, spēlmanis, austeru cienītājs Džakomo Kaznova! Leģenda par nesātīgo mīlnieku sniedzas jau trešajā gadu simtenī. Kas īsti vņš bija? Savu versiju – pikantu fantāziju piedāvā Leļļu teātra galvenais režisors Ģirts Šolis. Pirmizrādi “Kazanova” - izrāde pieaugušajiem – Leļļu teātri piedzīvos visu mīlētāju dienā 14. februārī.

“Kazanova” - izrāde 16+ - Leļļu teātra repertuārā ir trešā izrāde pieaugušajiem. Veidojot arvien jaunas izrādes pieaugušo auditorijai, Latvijas Leļļu teātris mērķtiecīgi lauž stereotipu par leļļu teātri kā tikai bērniem domātu teātri.

Leģenda par Kazanovu, brunču mednieku, avantūristu, spēlmani un austeru cienītāju nupat jau iesniegsies savā trešajā gadu simtenī. Kas tad īsti viņš bija – biseksuāls super pavedējs?

Garīdznieks, karavīrs, vijolnieks, bibliotekārs, spiegs, spēlmanis vai varbūt meistarīgs lubeņu rakstnieks, kurš spējis radīt leģendu, kas folklorizējusies barona Minhauzena cienīgos apmēros?

Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors Ģirts Šolis piedāvās savu versiju - viegli pikantu fantāziju par neparastās personības dzīvesstāstu muzikālas marionešu komēdijas formātā.

Kazanova dīvainā dzīve

Lai arī mūsdienās Kazanova ir pazīstams kā izsmalcināts mākslinieks sieviešu pavedināšanā, viņa aizraušanās ar to vien neaprobežojās. uzskata, ka Kazanova bija karavīrs, vijolnieks, burvis un pat bibliotekāru. Starp citu, kādā no Džeimsa Bonda filmām, viņš pat pamanījās izmēģināt laimi, strādājot par slepeno spiegu.

Viena no leģendām vēsta, ka Kazanova dienas laikā spēja notiesāt līdz pat 60 austerēm. Turklāt austeres līdzinās sieviešu dzimumorgāniem, un, vēl jo vairāk, Kazanova zināja, ka austeres palīdz uzlabot vīrieša seksualitāti. 

Vēl viens stāsts vēsta, ka slavenais itālis lietoja citrona mizas, lai pasargātu sevi no nevēlamiem pēcnācējiem. Zinātnieki pat pieļauj, ka Kazanova to darīja vēl arī citā nolūkā. Citronu sulā esošās skābes spēj neitralizēt spermu un pat ļauj izvairīties no dažām kaitēm. Diemžēl lieliskās citrona īpašības Kazanova atklāja savas dzīves otrajā pusē, kad jau bija izslimojis vairākas nepatīkamas veneriskās slimības.

Kazanova seksuālā apetīte bija milzīga. Reizēm viņš dalīja gultu arī ar vīriešiem. Viens no viņa ilgākajiem mīlniekiem bija kameras biedrs Kamille.

Kazanovas pierakstos var atrast vairākus viņa mīļāko vārdus, taču zinātāji ir pārliecināti, ka tie sedz tikai mazu daļu viņa dzīves. Kazanova bija apbūris tūkstošiem sieviešu, bet savos pierakstos bija minējis tikai 116.

Karaļa uzticības persona, slepenais spiegs un visbeidzot rakstnieks, Kazanova bija tipisks renesanses laika pilsonis. Taču ir vairāk nekā skaidrs, ka Džakomo Džirolamo Kazanovas dzīves stils un pieredze visiem mūsdienu donžuāniem un siržu lauzējiem liek nobālēt.

Pat 200 gadu pēc viņa nāves Kazanova vēl joprojām ir nozīmīga vēstures personība, kura spēj iespaidot mūsdienu attieksmi pret seksu un kaislīgām mīlas dēkām. 

Izrādes pieaugušajiem

Latvijas Leļļu teātra izrādes veidotāju radošais kodols ir mākslinieces Velta Emīlija Platupe un Vita Radziņa, komponists Mikus Frišfelds, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, kustību konsultante Inga Krasovska, kā arī aktieri Baiba Vanaga, Dana Avotiņa-Lāce, Miķelis Žideļūns un Pēteris Galviņš. Lelles ir mākslinieces Veltas Emīlijas Platupes roku darbs.

FOTO: Matīss Markovskis

Latvijas Leļļu teātrī dažādos laikos un ar dažādiem panākumiem tikusi kopta un veidota pieaugušajiem adresētā repertuāra sadaļa.

Teātra pastāvēšanas laikā tikušas iestudētas tādas izrādes pieaugušajiem kā Bertolda Brehta “Trīsgrašu opera” (1960. g.), I. Štoka ”Dievišķā komēdija (1963. g.), J. Hašeka “ Šveiks” (1975. g.), Dž. Bokačo “Dekamerons” (1982. g.), V. Šekspīra “Makbets” (1986. g.), “Kurš no mums ir sapinies” (2007. g.), “Karmena. Sievietes versija” (2008. g.), “Kāzas. Stāsts par negaidītu mīlestību “(2010. g.) u.c. Pēc vairāku gadu pārtraukuma – sākot ar 2017./2018. gada sezonu teātrim tradīciju izdevies atjaunot. Vispirms sadarbībā ar brazīļu izcelsmes režisoru Dudu Paivu un dramaturgu Matīsu Gricmani tika iestudēts skatītāju un teātra kritiķu atzinīgi vērtētais “Zelta zirgs” pēc Raiņa lugas motīviem, tās pašas sezonas noslēgumā sekoja režisora Dāvida Džovanzanas jauniešiem un pieaugušajiem adresētā versija par V. Šekspīra “Romeo un Džuljetu”. Šajā sezonā izrādi “Zelta zirgs” vēl iespējams redzēt 22. februārī un 29. martā, savukārt “Romeo un Džuljeta” būs skatāma 8. februārī.

Jauniestudējuma “Kazanova” pirmizrāde notiks 14. februārī plkst. 19:00, tuvākās izrādes gaidāmas 8. un 22. martā.

Uz augšu