Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirmdien, 4.februārī, pārrunās jautājumu par to, vai deputātam Jurim Jurašam (JKP) būtu jānoliek mandāts pēc izdošanas kriminālvajāšanai.
JKP nākamnedēļ pārrunās jautājumu par Juraša deputāta mandātu (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe aģentūrai LETA sacīja, ka lēmums par izdošanu Saeimā pieņemts ceturtdien un frakcija to vēl nav pārrunājusi. Paredzēts, ka JKP varētu šo jautājumu pārrunāt pirmdien, kad paredzēta gan frakcijas, gan valdes sēde.
Savukārt Jurašs piektdien uz aģentūras LETA jautājumiem neatbildēja.
Ja Jurašs nolems nenolikt deputāta mandātu, tad viņam nebūs iespējas piedalīties Saeimas darbā, tādējādi samazinot savas frakcijas balsu skaitu. Savukārt, ja viņš noliks mandātu, viņa vietā varēs nākt cits viņa partijas biedrs, koalīcijas balsu skaitam nesamazinoties.
Jurašs ir arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Jau ziņots, ka Saeimas deputātu vairākums vakar atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, pēc Saeimas balsojuma paziņoja, ka jautājumu par deputāta mandāta nolikšanu plāno izlemt tuvāko dienu laikā.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.