Eksperti: pieaugušie internetā bieži vien pieļauj tās pašas kļūdas, kuras bērni (2)

Mūsdienās mobilajās ierīcēs glabājam dažādu informāciju - privātus foto un video, personas datus, internetbankas pieejas u.tml. Tomēr, ja mobilā ierīce netiek pienācīgi aizsargāta, tā ir viegli pieejama ikvienam. Piemēram, BITES pieredzē ir gadījumi, kad vecāki saņem neierasti lielus ikmēneša mobilo sakaru rēķinus, jo bērni bez atļaujas izmanto viņu viedtālrunus – ne vien lieto internetu un spēlē spēles, bet arī iegādājas dažādus maksas pakalpojumus mobilo aplikāciju veikalos “App Store” un “Google Play”.

“Ja ierīce nav pietiekami aizsargāta, tā var būt pieejama ne tikai bērniem, bet arī ļaundariem, kuri izvērš digitālajā vidē dažādus pārkāpumus, piemēram, izmanto sensitīvus privātpersonu vai uzņēmumu datus, lai veiktu fiktīvus darījumus, izspiestu naudu, reģistrētos nelegālās interneta vietnēs vai izvērstu pret kādu kibermobingu u.tml. Tāpēc ikdienā ir ļoti svarīgi ievērot kiberdrošības labo praksi. Piemēram, drošības iestatījumu aktivizēšanai viedierīcēs jābūt tik pat automātiskai darbībai kā drošības jostas lietošana, iesēžoties automašīnā,” uzsver BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.

Lai vecāki varētu runāt ar bērniem par drošu mobilo ierīču, interneta lietošanu un efektīvākajiem veidiem, kā aizsargāt privātus datus, arī viņiem pašiem ir jāpilnveido savas zināšanas šajās jomās. Sevišķi tagad, kad mobilo ierīču un interneta iespējas strauji attīstās. Tāpēc BITES un Latvijas Drošāka interneta centra eksperti ir apkopojuši praktiskus padomus par drošu mobilo ierīču, interneta lietošanu un datu aizsardzību, kas jāielāgo gan pieaugušajiem, gan jāiemāca bērniem.

# Izmanto privātuma iestatījumus

Mūsdienās sociālajos medijos tiek publicēta ļoti daudzveidīga informācija. Arī privāta. Tāpēc ir ieteicams ierobežot tās pieejamību citiem, izmantojot privātuma iestatījumus. Piemēram, “Facebook” un “Instagram” piedāvā iespēju bloķēt ziņas, kas saņemtas no svešiniekiem, kā arī ierobežot piekļuvi informācijai par publicētajiem ierakstiem, darbavietu, skolu, attiecību statusu, dzīvesvietu u.tml. Ja sociālo mediju profils netiek aizsargāts, citi var izmantot šo informāciju, lai, piemēram, izveidotu viltus profilus un autorizētos dažādās nelegālās interneta vietnēs.

Privātuma iestatījumus var uzstādīt arī viedierīcēm, piemēram, padarīt viedtālruni “neredzamu”, izslēdzot navigāciju (GPS). Arī lejupielādējot dažādas mobilās aplikācijas, ir svarīgi izvērtēt, kādām ierīces funkcijām tā pieprasa piekļuvi. Piemēram, vai aplikācijai, kura paredzēta budžeta plānošanai, vai mobilajai spēlei ir nepieciešama piekļuve ierīces foto galerijai, GPS, kontaktu sarakstam, īsziņām, mikrofonam, kamerai u.tml.

# Rūpīgi izvērtē, kādu informāciju publicē internetā

Pirms publicēt internetā fotogrāfiju, video, komentāru, viedokli par kādu tēmu u.tml. vienmēr jāpatur prātā, ka šī informācija tur paliks uz visiem laikiem – arī tad, ja tu to izdzēsīsi konkrētajā interneta vietnē. Tu nekad nevari būt drošs, ka kāds to nebūs nokopējis un saglabājis vai pārsūtījis tālāk. Savukārt, lai pasargātu savu publicēto saturu no nelabvēlīgas izmantošanas, sociālie mediji, piemēram, “Facebook” piedāvā bloķēt atzīmēšanas iespēju (“tagging”) citu ievietotās fotogrāfijās vai liegt iespēju citiem komentēt tavus ierakstus un fotogrāfijas. Problēmu gadījumā par citu lietotāju rīcību un viņu publicēto saturu var ziņot sociālo mediju lietotāju atbalsta komandai vai Latvijas Drošāka interneta centram – drossinternets.lv.

“Rūpīgi ir jāseko līdzi arī saturam, kas sarakstes laikā e-pastos, savstarpējās saziņas vietnēs u.c. resursos tiek nosūtīts citiem - kā ļoti labiem draugiem, tā arī kolēģiem, paziņām u.tml., piemēram, fotogrāfijas un video, kā arī ziņas, kas satur konfidenciālu informāciju. Nekad nevar zināt, kā sarunu biedrs var izmantot šo informāciju. Proti, viņš to var pārsūtīt tālāk vai nopludināt informāciju internetā, uzsākt šantāžu u.tml.,” tā Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

# Izmanto drošas autentifikācijas metodes

Mobilajam telefonam ieteicams uzstādīt sarežģītu pieejas paroli. Savukārt dažādās interneta vietnēs ieteicams veikt autentifikāciju, ar kādu no personīgajiem sociālo mediju profiliem, piemēram, “Facebook”. Tas nozīmē, ka, ievadot pieejas datus, uz norādīto mobilo telefonu vai e-pastu, tiek nosūtīts īpaši ģenerēts kods, kas kalpo kā pieejas atslēga.

“Ikdienā izmantojam daudz un dažādus resursus, ierīces, kurām nepieciešama parole. Izmantot visās vietās vienu paroli nav droši, taču iegaumēt visas – teju neiespējami. Tāpēc, uzglabājot paroles mobilajā telefonā, to aizsargāšanai var izmantot īpaši šim mērķim paredzētās mobilās aplikācijas, piemēram, “KeePass” vai “LastPass”. Tās nodrošina piekļuvi privātai informācijai tikai ar paroli, ģenerē drošas paroles, atļauj dalīties ar privātu informāciju aizsargātā veidā u.tml. Turpretim antivīrusa risinājumi ļauj pasargāt mobilo ierīci gan no vīrusiem, gan dažādām ļaundabīgam programmatūrām, ar kurām ikviens var saskarties, lietojot internetu,” skaidro D. Dembovskis.

# Neatstāj bez uzraudzības personīgos profilus un kredītkaršu datus

Ja izmanto citiem piederošas mobilās ierīces, piemēram, planšetdatoru, beidzot darbu, ir svarīgi izrakstīties jeb iziet no personīgajiem kontiem – e-pasta, internetbankas u.tml. To, vai tas ir izdarīts, ir vērts pārbaudīt pat divas reizes, jo dubults neplīst!

Tāpat internetā ieteicams izmantot privātus interneta pārlūkprogrammu logus, lai meklētā informācija un piekļuves personīgajiem kontiem netiek saglabātas. Savukārt, dodot mobilās ierīces bērniem, vecākiem vienmēr jāpārliecinās, lai atvasēm nebūtu iespēja izmantot kredītkaršu datus un bez atļaujas vai nejauši iepirkties mobilo aplikāciju un interneta veikalos.

Jāuzsver, ka rūpējoties par drošību internetā un privātu datu aizsardzību, ir jāizmanto kompleksi risinājumi, kas ietver gan regulāru izglītošanos, gan jaunāko tehnoloģisko iespēju izmantošanu, jo tikai tā var uzlabot ierīču un datu aizsardzības efektivitāti, ir pārliecināti eksperti.