Plastmasas atkritumi – laba iespēja zinātniekiem

Kuģa „MSC Zoe” gadījumā ir labi zināms, kādas preces tas pārvadāja un kur tās iekrita jūrā. Tagad atliek vien nodibināt un uzturēt kontaktus ar zvejniekiem, kas dažādās pasaules malās zinātniekiem varēs piegādāt vērtīgu informāciju par saviem neparastajiem "lomiem". Šādai jūras straumju pētniecības metodei jau ir agrāks precedents – 1992.gada janvārī Klusā okeāna ziemeļu daļā starp Honkongu un Sietlu ūdenī iekrita gandrīz 29 000 Ķīnā ražotu rotaļlietu, to skaitā dzeltenas pīlītes, zaļas vardes un sarkani bruņurupuči.

Jau pēc 10 mēnešiem pirmās no šīm rotaļlietām tika izskalotas Aļaskas krastā, bet turpmākā gada laikā tās uzpeldēja arī daudzās citās pasaules malās to skaitā Austrālijā, Indonēzijā un Grenlandē. Pateicoties minētā plastmasas piesārņojuma kustībai, okeanogrāfi ieguva vērtīgus datus, lai uzlabotu jau agrāk izstrādāto Klusā okeāna straumju modeli. Tam ir liela nozīme arī meklējot kuģu katastrofās izdzīvojušos, jo ir vieglāk aprēķināt, kur būtu meklējamas straumju dzītās glābšanas laivas.

Pirmie priekšmeti no konteineru kuģa „MSC Zoe” jau ir izskaloti krastā Rietumfrīzu salās, kur atrasti desmitiem rozā poniju. Krastā nonāca arī platekrāna televizori, sandales un gaisa atsvaidzinātāji. Savukārt tikai pirms dažām dienām garneļu zvejas kuģa „ZK-47 Johannes Dirk“ tīklos starp Shīrmonikogas un Amelandes salām nonāca plastmasas BMW mašīnītes.