Kas gaida Latvijas uzņēmējus pēc "Brexit"

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Reuters/AFP/AP/EPA/Scanpix

Latvijas uzņēmēji ir pietiekami zinoši un pieredzējuši, lai spētu turpināt strādāt, neraugoties uz "Brexit", aģentūrai LETA norādīja Latviešu izcelsmes Lielbritānijas uzņēmējs Mārcis Liors Skadmanis.

Viņš skaidroja, ka ir grūti prognozēt, kas mainīsies Latvijas un Lielbritānijas sadarbībā uzņēmējdarbības jomā pēc "Brexit", tomēr viņš pauda cerību, ka tiks atrasts risinājums un veids, kādā uzņēmējdarbības procesi tiks nodrošināti arī turpmāk.

"Tie uzņēmēji, kuri vēlēsies sadarboties, darīs to, neatkarīgi kāds būs iznākums. Turklāt, ja jau ir izveidota veiksmīga saikne, kas nes labumu abām pusēm, neredzu iemeslus, kāpēc šādu sadarbību neturpināt. Būs nozares, kuras zaudēs, bet būs tādas, kuras iegūs. Uzņēmumi un uzņēmēji abās iesaistītajās pusēs gaida gala iznākumu "Brexit" sakarā, lai varētu veidot tālākos plānos un virzīties uz priekšu," uzsvēra eksperts.

Uzņēmējs vērsa uzmanību, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) sastāvā, kas būtiski ietekmē situāciju pēc Lielbritānijas izstāšanās, tomēr pieredzējuši uzņēmēji pratīšot atrast risinājumus jebkurā situācijā. "Nemitīgi jāģenerē idejas un jāanalizē situācija. Neatkarīgi no tā, vai būs vienošanās, tas ietekmēs dažādus aspektus, kas saistīti ar sadarbības veidošanu," piebilda eksperts.

Skadmanis pauda pārliecību, ka "Brexit" sekmēs Lielbritānijas uzņēmēju sadarbības iespējas ar Āzijas un Tuvo austrumu valstīm, un 53 Nāciju Sadraudzības valstīm jeb bijušo koloniju valstīm, kas pašlaik aktīvi attīsta tirdzniecības saites ar Lielbritāniju.

Viņš minēja, ka Lielbritānijas iedzīvotāji "Brexit" procesā ir jau divus gadus un šajā periodā ir vērojami vairāki mīnusi. Daļa no lielajiem uzņēmumiem pārceļoties no Lielbritānijas uz citām valstīm, kas nozīmē, ka vietējie iedzīvotāji zaudē savas darba vietas šajos uzņēmumos.

Tomēr presē lasāmie raksti, ka cilvēki izpērk veikalus, gatavojot pārtikas rezerves, kā arī tas, ka britu lidmašīnas vairs nedrīkstēs šķērsot Eiropas gaisa telpu, esot tikai mīti, jo uzņēmējs Londonā neko tādu neesot novērojis vai dzirdējis. "Šāds apgalvojums ir diezgan aplams. Tirdzniecība Londonā norit, kā ierasts - būtisku kāpumu nav, bet ir vērojami peļņas kritumi, piemēram, pagājušajā gadā tirdzniecības tīkla "John Lewis" peļņa kritās par 99% salīdzinājumā ar 2017.gadu, savukārt tiešsaistes veikala "Asos" akciju vērtība samazinājusies par 40%," atzīmēja Skadmanis.

Viņaprāt, viss, kas notika pirms "Brexit", signalizēja par to, ka pastāvošā kārtība ES nav pieņemama Lielbritānijai - tas bija saistīts gan ar imigrācijas jautājumiem, gan iemaksām, kuras bija nepieciešams veikt. Viņš skaidroja, ka briti iestājās pret iemaksu sistēmas kārtību, jo uzskatīja, ka nav loģiski, ka citi investē mazāk, saņemot atpakaļ vairāk, kamēr Lielbritānijas veiktās investīcijas ES budžetā sastādīja lielākas summas, taču ieguvumi no tā bija raksturojami kā neefektīvi.

"Tas tikai veicināja vairāku britu politisko līderu iespēju aģitēt pret pastāvošo sistēmu. Process virzījās uz priekšu, nonākot līdz pat referendumam, kurā tika lemts - palikt vai izstāties? Diemžēl, bet jāsaka, ka šī brīža situācija neliecina par uzlabojumiem, kas tika gaidīti. Manuprāt, lēmums tika pieņemts populisma rezultātā," pārliecību pauda uzņēmējs.

Eksperts arī pauda skepsi, ka būs kādas valstis, kuras vēlēsies sekot Lielbritānijas izstāšanās no ES piemēram, jo, pēc viņa domām, tas iedragātu vairākus valstī notiekošos procesus. Lai ko tādu uzņemtos, jābūt ļoti spēcīgai ekonomikai, attiecīgi tas būtu pa spēkam tikai dažām lielajām valstīm, bet domāju, ka tas nenotiks, pārliecināts Skadmanis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu