Ministrs pastāsta par iespējamajām nodokļu izmaiņām līdz 2021. gadam

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Agrāk par 2021.gadu Latvijā varētu veikt tikai tādas nodokļu izmaiņas, kas neskar uzņēmējdarbību, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" paudis finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc viņa teiktā, jaunās valdības deklarācijas rakstīšanas gaitā daudz tika runāts par nodokļu maiņu, īpaši par darbaspēka nodokļiem ar mērķi panākt, ka mazo algu saņēmējiem paliek vairāk naudas "uz rokas". Tas nozīmētu straujāk celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, bet vēl ne 2019.gadā, skaidro Reirs.

Pēc ministra domām, "nodokļu sistēmai vēl ir jāpadarbojas, un 2020.gadā tā jāsāk vērtēt," bet agrāk var raudzīties tikai uz nodokļu izmaiņām, kas neskar uzņēmējdarbību. Piemēram, neapliekamā minimuma celšana nerada nekādus papildu izdevumus uzņēmējiem, tāpēc to var ieviest agrāk, norāda Reirs, piebilstot, ka apņemšanās tuvākajā laikā necelt minimālo algu aizvien paliek spēkā.

Politiķis sola, ka, vērtējot nodokļu izmaiņas, sabiedrībai būs redzamas visas diskusijas un nodokļu palielināšanai pretī piedāvātie politiskie projekti. "Piemēram, kaimiņvalstis politiski nolēma palielināt akcīzi alkoholam, degvielai un cigaretēm un par šo naudu nozīmīgi palielināt bērnu pabalstus. Tas bija atklāts nodokļu darījums, kas tika apstiprināts. Mēs tieši tāpat strādāsim, bet nevar būt tā, ka kaut kāda nezināma politiska mērķa vai sabiedrībai neizprotama projekta dēļ ir spiediens palielināt nodokļus," intervijā laikrakstam klāsta finanšu ministrs.

Viņš arī piebilst, ka ir jārod risinājums sociālajam atbalstam, kādam no vecākiem dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, jo pagaidām par šo laiku, kamēr tiek maksāts pabalsts, netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas vecumdienās nelabvēlīgi atsaucas uz pensijas apmēru.

"Ja to drīzumā mainīs, tad pirmie vecāki, kas varēs lietot šo uzkrājumu, būs apmēram pēc 25 gadiem, viņiem sasniedzot pensijas vecumu. Ja salīdzinām pensionāru ar bērniem un bez, tad ar bērniem esošais saņem mazāku pensiju nekā otrs, jo par viņu pusotru gadu nebija veiktas sociālās iemaksas. Šo netaisnību nolīdzināt pašreiz varam ar bērnu 1% sociālā maksājuma novirzīšanu nevis kopējā budžeta katlā, bet konkrēti vecākiem, turklāt neiespaidojot kopējo budžetu. Kādu laiku paralēli pastāvētu šīs divas sistēmas, un pēc apmēram 25 gadiem jau būtu viena," iecerētās sistēmas izmaiņas skaidro finanšu ministrs.

Runājot par solīto minimālo pensiju celšanu, Reirs atzīst, ka tas ir sarežģīts jautājums, jo viss kļūdaini ir piesaistīts minimālajam sociālajam nodrošinājumam. "Tie ir 64,08 eiro, ar kuru viss sasaistīts kopā - pensijas, invaliditātes pabalsti un citi. Lai to un līdz ar to arī pensijas palielinātu par 10 eiro, nepieciešami 64 miljoni eiro, kas ir mežonīga summa."

Pēc ministra domām, pirmkārt, vajadzētu atvienot dažādus sociālos maksājumus no šī viena skaitļa, pretējā gadījumā, palielinot kaut ko vieniem, jāpalielina visiem. "Tas praktiski budžetā nav iespējams. Piemēram, ļoti daudzi 3.grupas invalīdi strādā, kamēr 1.grupas invalīdam ir tikai invaliditātes pabalsts, ar kuru ir ļoti grūti izdzīvot. Tomēr ar esošo sistēmu mēs nevaram palielināt pabalstu tikai 1.grupai. Ir jāveic šāda reforma, vajadzīga individuālāka pieeja," pārliecināts Reirs.

Uz augšu