"Latvijā dzīvoju jau četrus gadus un katru reizi, kad kaut nedaudz parunāju latviski, izjūtu prieku un arvien vairāk sajūtos kā vietējā." Studente no Krievijas portālam TVNET stāsta par to, kā atbrauca uz Latviju un nolēma mācīties valsts valodu.

No krievvalodīgajām valstīm uz Latviju atbraukušajiem studentiem noteikti būs jautājums: vai vērts mācīties latviešu valodu, ja valstī plāno dzīvot vien dažus gadus un vari brīvi sarunāties gan angļu, gan krievu valodā? Vairums no šīs domas atsakās, jo negrib tērēt ne laiku, ne naudu. Bet es - studente, kas no Krievijas atbraukusi mācīties Latvijā, - nolēmu rīkoties citādi un censties iemācīties šo skaisto, taču sarežģīto valodu.

Kopumā es apbrīnoju Latvijas iedzīvotājus. Atbraukusi šeit, novēroju, kā viņi viegli pārslēdzas no krievu valodas uz latviešu un otrādi, kā arī brīvi runā angļu valodā. Es apskaudu viņu spēju sarunāties trīs valodās.

Piemēram, Krievijā jau vienkāršās angļu valodas zināšanas ir retums un iemesls lepoties. Kad sapratu, ka trīs valodas šeit ir norma, man radās interese iemācīties latviešu valodu, jo šķita, ka ar krievu un angļu valodu ir par maz. Man vienkārši gribējās būt tādai kā visiem.

Ilustratīvs attēls

FOTO: Ieva Čīka/LETA

"Turībā", kur es studēju, katru gadu rīko bezmaksas latviešu valodas kursus "no nulles". Tie domāti ārvalstu studentiem. Mācīties latviešu valodu sāku tieši tur. Iemācījos burtus, pirmos vārdus.

Tagad ar smaidu atceros, kā kopā ar skolotāju draudzīgi atkārtojām "uz redzēšanos" un domājām, ka tā ir sarežģītākā frāze pasaulē.

Kursos sapratu, ka latviešu valoda man patīk un gribu turpināt to mācīties.

Rīgā ir daudz vietu, kas piedāvā latviešu valodas nodarbības. Tajās ir dažādi nosacījumi, cenas un piedāvājumi. Es izvēlējos nelielu valodu centru Vecrīgā, kas piesaistīja uzmanību ar zemajām cenām.

Mācības maksāja apmēram 60 eiro mēnesī. Citu kursu cena sasniedz 100 eiro, bet dažreiz pat vēl vairāk.

Atrodami kā individuālo, tā arī grupu nodarbību piedāvājumi. Sākumā izlēmu par labu grupu nodarbībām. Man ieteica apsēsties pie iesācējiem. Domāju, ka visiem zināšanu līmenis būs līdzīgs, bet tā nebūt nebija.

Kāds, tāpat kā es, zināja tikai dažus vārdus un pamatfrāzes, bet par citiem nevarēja saprast, kāpēc viņi vispār atnākuši - tik labi viņi prata valodu. Izrādījās, ka viņi jau ilgi dzīvo Latvijā un lieliski zina sarunvalodu, taču trūkst gramatikas zināšanu. 

Man tas šķita negodīgi, jo tādā gadījumā viņiem vajadzētu būt augstākā grupā, bet tādi laikam bija kursu noteikumi.

Ilustratīvs attēls

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Vēlāk nolēmu pāriet uz individuālajām nodarbībām - un nenožēloju. Jau pēc pāris mēnešiem nokārtoju eksāmenu un ieguvu A2 (iesācēja) līmeni, kā arī sertifikātu par latviešu valodas zināšanām elementārā līmenī. Pateicoties tam, varu garāmgājējam uz ielas pajautāt ceļu, nopirkt vilciena biļeti, veikt pasūtījumu kafejnīcā vai nopirkt pārtiku tirgū.

Saprotams, ka A2 ir tikai sākums un kļūs tikai grūtāk. Daži cilvēki Krievijā domā, ka latviešu valoda ir līdzīga krievu valodai, bet tā nu gan nebūt nav.

Latviešu valoda - grūta valoda ar locījumiem, deklinācijām un konjugācijām. Līdz šim biju mācījusies tikai angļu valodu, kas ir daudz vienkāršāka.

Tajā pašā laikā latviešu valoda ir ļoti patīkama, skaista un melodiska. Tā nelīdzinās citām valodām, un tur slēpjas tās pievilcība.

Kad apjautu, ka ar manām zināšanām pietiek, lai parunātu ar pārdevējām un viesmīļiem, es tik un tā nespēju saņemties. Šķita, ka to darīt krievu valodā būtu tik vienkārši, ērti un saprotami. "Bet ja nu viņi kaut ko atbild, bet es nesaprotu? Es taču zemē ielīdīšu no kauna," es domāju, turpinot sarunāties krievu valodā, kaut arī zināju, ka laižu garām iespēju patrenēties.

Neesmu no tiem cilvēkiem, kas viegli sāk runāt jaunā valodā. Man tas prasa daudz laika un pūļu. Tagad turpinu mācības un saprast latviešu valodu man kļūst arvien vieglāk, bet bailes kaut ko nesaprast izzūd.

Neskaitot vienkāršus "Paldies!" lielveikalā, mana pirmā saruna bija ar pārdevēju sporta veikalā, kad izrādījās, ka viņa slikti runā krievu valodā. Es meklēju botas radiniekam un palūdzu viņai palīdzību. Runājām kaut kādā krievu un latviešu valodas mikslī. Labi, ka beigu beigās tomēr izdevās vienai otru saprast.

Es cenšos runāt un neprātīgi priecājos katru reizi, kad tas izdodas. Man ir patīkami parunāties latviski, kaut pateikt dažus vārdus baristam kafejnīcā. Sajūtos arvien vairāk kā vietējā.

Ilustratīvs attēls

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Kursabiedri mani nesaprot. "Kam tev latviešu valodu, ja vari runāt krieviski vai angliski?" Kaut kādā ziņā viņiem taisnība, bet es uzskatu, ka tad, ja atbrauc uz kādu valsti un ilgstoši tur dzīvo, tu kļūsti par daļu no sabiedrības. Valodas zināšanas - kaut pamatlīmenī - palīdz justies ērtāk.